TOP 101 - 2019 analītika

TOP101 no krīzes līdz augšupejai

Šī gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 rezultātu paziņošana sakrīt ar globālās ekonomikas šūpošanos, un arvien biežāk dažādos autoritatīvos finansēm un ekonomikai veltītos medijos tiek lietoti vārdi – recesija, krīze, stagnācija, un tamlīdzīgi. Iemesli tam ir dažādi – ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tuvojošais Brexit, Vācijas ekonomikas grūtības, Ķīnas izaugsmes tempu būtiska samazināšanās, u.c.

Šis sentiments pakāpeniski nonāk arī Latvijas cilvēku prātos – tiek analizēts, vai Latvija cietīs no šiem globālajiem draudiem, un ja cietīs, tad cik smagi – vai tas samazinās mūsu IKP augšanas tempus, vai varbūt IKP pat samazināsies. Iepriekšējā finanšu krīze 2008-2010. gados Latviju skāra smagi, kopš krīzes sākuma ir pagājuši jau vairāk kā 10 gadi, un ir pamatots uzskats, ka Latvijas ekonomika, būdama atvērta un uz eskportu orientēta, tiks ierauta šajā globālajā ekonomiskās nestabilitātes virpulī.

Neuzņemoties prognozēt, kādas tieši izmaiņas Latvijas ekonomikā notiks turpmākajos gados, Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101, kas tiek veidots jau 14. reizi, ļauj izpētīt vēsturiskus datus par Latvijas ekonomikas un Latvijas vērtīgāko uzņēmumu vērtības korelāciju. Tas ļauj apskatīties, kā Latvijas vērtīgākie uzņēmumi ir izdzīvojuši krīzi, kā tas ir ietekmējis to vērtību, kuras nozares cieta vissmagāk, un kuras visveiksmīgāk ir pielāgojušās pēckrīzes tirgus situācijai, kā arī padomāt par pašu galveno – vai TOP101 ir Latvijas ekonomikas spogulis.

TOP101 kopējās vērtības un IKP korelācija

Latvijas ekonomikā 2007., jeb pirmskrīzes gads ir jau kļuvis leģendām apvīts kā labais gads, kurš tika ilgus gadus vēl uzskatīts par atskaites gadu, kuru jāsasniedz. Kā redzams zemāk, Latvijas IKP faktiskajās cenās pirmskrīzes līmeni sasniedza 2015.gadā, bet salīdzināmajās cenās – tikai 2017.gadā, jeb tam bija nepieciešami 10 gadi.

Savukārt TOP101 parāda citu ainu – lai gan Latvijas 101 vērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība pēc divu gadu krituma sāka pieaugt tikai 2010.gadā – līdzīgi kā Latvijas ekonomika, tad pirmskrīzes vērtība tika pārsniegta 4 gadus ātrāk – jau 2013.gadā. Lai gan nav iespējams noteikt kādu konkrētu iemeslu šādai atšķirībai no Latvijas ekonomikas, galvenie TOP101 sarakstā esošo uzņēmumu veiksmes faktori varētu būt  uzņēmuma izmērs, profesionāla vadība unspēja investēt arī krīzes apstākļos.

Tai pašā laikā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 kopējās vērtības apmērs kopš stabili strauja pieauguma uzrāda savā ziņā stagnāciju, kopējai TOP101 uzņēmum vērtībai turoties 17-18 miljardu EUR robežās. Kā redzams zemāk, lielā mērā “vainojami” ir valsts kapitāla uzņēmumi, kuru kopējā vērtība TOP101 ir pat samazinājusies, salīdzinot ar situāciju 10 gadus atpakaļ. Tai pašā laikā 2019.gada TOP101 norāda arī uz privātā kapitāla uzņēmumu vērtības pieauguma apstāšanos, kas, iespējams, jau tagad atspoguļo globālo ekonomisko piebremzēšanos  

Finanšu sektora pēckrīzes vērtības kritums ir veiksmīgi aizstāts ar citām nozarēm

Analizējot nozaru griezumā, ir redzama kāda ļoti interesanta aina – finanšu un banku sektors kopš 2007.gada ir zaudējis dominējošās nozares lomu TOP101 sarakstā, un pat ar ekonomikas atveseļošanos turpmākajos gados finanšu sektora loma vairs nav bijusi noteicošā, neskatoties uz faktu, ka ir attīstījušies arī nebanku finanšu jomas uzņēmumi.

Tai pašā laikā būtisku vērtības pieaugumu ir panākuši uzņēmumi, kuri darbojas patērētāju pakalpojumu, pārstrādes rūpniecības un tirdzniecības sfērās. Tas ļauj secināt, ka Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 nozaru griezumā ir labi diversificēts, balstīts gan uz augstas pievienotās vērtības eksportu, gan arī uz daudz spēcīgāku iekšējo patēriņu. Ja šāda sabalansēta nozaru struktūra būtu ekstrapolējama uz visu Latvijas ekonomiku, varētu secināt, ka Latvijas ekonomika ir labi sagatavojusies gaidāmajiem globālās ekonomikas satricinājumiem.

Par to, ka Latvijas ekonomika šobrīd izskatās būtiski savādāk, nekā 2008.gadā, liecina arī valsts sektora uzņēmumu vērtības īpatsvars TOP101. Līdz ar straujo banku sektora vērtības kritumu iestājoties finanšu krīzei, 2010.gada TOP101 sarakstā esošo valsts uzņēmumu īpatsvars kopējā vērtībā sasniedza 43%. Tai pašā laikā, neskatoties uz faktu, ka turpmākos gadus nepārdzīvoja virkne no 2010. gadā TOP101 esošo privātā kapitāla uzņēmumu (Parex banka, Liepājas Metalurgs, Trasta Komercbanka, Nelss, u.c.), kopumā privātā kapitāla uzņēmumu īpatsvars TOP101 ir pakāpeniski audzis, kamēr valsts uzņēmumu kopējā vērtība absolūtos ciparos šo desmit gadu laikā ir samazinājusies – no 4,4 miljardiem EUR 2010.gadā līdz 4.2 miljardiem EUR 2019.gadā.

Kā redzams, tad TOP101 kopējās vērtības pieaugumu šos 10 gadus pēc finanšu krīzes ir nodrošinājis privātā kapitāla uzņēmumu vērtības straujais pieaugums, kopējam īpatsvaram sasniedzot 75%, pretstatus 57% 2010.gadā. Šis fakts tikai kārtējo reizi uzsver privāto uzņēmēju spēju straujāk pielāgoties tirgus izmaiņām, pieņemt uz attīstību balstītus lēmumus, kā arī norāda uz uzņēmumu vadības galveno lomu – nodrošināt saviem īpašniekiem augošu uzņēmuma vērtību jebkuros ekonomiskajos apstākļos.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm - straujāk augošie TOP101 uzņēmumi kopš krīzes

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 sarakstā ir uzņēmumi, kuru vērtības izmaiņas kopš 2007.gada lieliski parāda, ka krīzes laikā ir pieņemti pareizi, uz attīstību virzīti lēmumi, nodrošinot šo uzņēmumu strauju vērtības kāpumu. Pēdējo 10 gadu TOP101 čempions viennozīmīgi ir uzņēmums Mikrotīkls, kas ir spējis palielināt uzņēmuma vērtību par 550 milj.EUR, uzkāpjot no 51. vietas uz 3. šī gada sarakstā.

Tabulā redzamie 10 straujāk augošie uzņēmumi kopā ir pieaudzējuši vērtību 2,3 miljardu EUR apmērā, neskatoties uz faktu, ka 5 no šiem uzņēmumiem (t.sk. Severstal Distribution, Drogas,) 2010.gadā pat bija izkrituši no TOP101. Katra uzņēmuma veiksmes stāsts ir savādāks, bet kopīgi vieno tas, ka to vadība un īpašnieki ir spējuši izmantot krīzes piedāvātās iespējas, un šāds straujš vērtības pieaugums norāda uz to, ka lēmumi ir bijuši ļoti pārdomāti. Ir jāatzīmē arī fakts, ka šajā periodā no valsts kapitāla uzņēmumiem tikai Latvenergo ir uzrādījis lielāku vērtības pieaugumu par Mikrotīkls, jūtamu vērtības pieaugumu spējot panākt arī Latvijas Valsts Meži un Latvijas Dzelzceļš.