Kārlis Krastiņš, AS “Prudentia” valdes priekšsēdētājs

Kā zinām, enerģijas nezūdamības likums nosaka – enerģija nezūd un nerodas no jauna, tā tikai pārvēršas no viena enerģijas veida citā vai pāriet no viena ķermeņa uz citu. Latvijas TOP101 vērtīgākā kompānija Latvenergo, kura vienlaikus ir arī visas Baltijas vērtīgākā energokompānija, darbojas nevis slēgtā sistēmā, bet ļoti dinamiskā un konkurences piesātinātā vidē, un atšķirībā no enerģijas noslēgtā sistēmā biznesa pasaulē vērtība rodas gan no jauna, gan pazūd pavisam.

Latvenergo darbība ir svarīga katram Latvijas iedzīvotājam, kurš ikdienā patērē elektrību, siltumu, gāzi un internetu. Viņam ir svarīgi, lai Latvenergo piedāvātu kvalitatīvu pakalpojumu par adekvātu cenu, lai uzņēmums attīstītos, maksātu nodokļus, būtu labs darba devējs un maksātu akcionāriem dividendes, jo no tām pildās valsts budžets.

Gribu arī atgādināt, ka Latvenergo kā vērtīgākā Latvijas kompānija un viens no nozīmīgākajiem spēlētājiem Baltijas enerģijas tirgū nes arī Latvijas vārdu Eiropā un ir ļoti svarīga valsts tēla sastāvdaļa.

Cik ilgi Latvenergo būs vērtīgākā Baltijas energokompānija?

Latvenergo uzņēmuma vērtība ir tieši atkarīga no tā akcionāres – Latvijas valdības – un formālās akciju turētājas – Ekonomikas ministrijas – stratēģiskā redzējuma. Vērtība ir atkarīga arī no uzņēmuma padomes, valdes un visu citu darbinieku profesionāla, kompetenta un godīga darba, arī no kvalitatīvas korporatīvās pārvaldības.

Diemžēl jāsaka, ka pēdējos gados Latvenergo nav bijis labākās pārvaldības piemērs. Skandalozā visas uzņēmuma padomes atlaišana 2019. gadā un ilggadējā valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura atkāpšanās saistībā ar skandālu 2020. gada beigās liecina par problēmām ar Latvenergo pārvaldību un neuzlabo uzņēmuma vērtību.

Šajā rakstā vēlos apskatīt Latvenergo trīs vērtīgāko Baltijas energokompāniju kontekstā un izvērtēt šo trīs kompāniju esošo biznesa vērtību un tās nākotnes perspektīvas. Tās ir Latvenergo, Eesti Energia un Ignitis Group. Visām trim ir līdzīga vēsture, to biznesa vērtība ir diezgan līdzīga, visās kompānijās attiecīgās valsts valdībai pieder kontrole, un visas konkurē savā starpā. Un šī konkurence tikai pieaug.

Kopskats par trim lielākajām Baltijas energokompānijām

Kā jau tika minēts, Latvenergo galvenie konkurenti Baltijā ir igauņu Eesti Energia un lietuviešu Ignitis Group.

            Avots: www.top101.lv

Kā redzams grafikā, vērtības ziņā Latvenergo ir priekšā, bet vērtības pieauguma temps konkurentiem ir krietni vien straujāks. Gada laikā (2020. pret 2019. gadu) Latvenergo vērtība ir augusi par aptuveni 5 procentiem, Eesti Energia – par 28 procentiem un Ignitis Group – par iespaidīgiem 60 procentiem.

Te gan būtiski piebilst, ka Latvenergo vērtība 2020. gadā ir samazinājusies reorganizācijas dēļ, nodalot augstsprieguma pārvades aktīvus un nododot tos a/s Augstsprieguma tīkls. Tā rezultātā a/s Augstsprieguma tīkls šogad pirmo reizi iekļuva Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 ar vērtību 219 miljoni EUR, kas lielā mērā veidojas no nodalītajiem aktīviem un ienākumiem no tiem.

Tomēr, neskatoties uz reorganizāciju, konkurentu vērtība aug straujāk. Iemesls tam meklējams visu trīs kompāniju darbības modeļos un stratēģijās.

Eesti Energia prezentē sevi kā Igaunijas modernās digitālās sabiedrības sastāvdaļu, kura piedāvā klientiem dažādus pakalpojumus enerģētikā un plašākā jomā. Kā savus mājas tirgus Eesti Energia noteikusi Baltijas valstis, Somiju, Zviedriju un Poliju.

Kompānija deklarē, ka tās mērķis ir 2023. gadā sasniegt enerģijas ražošanas īpatsvaru no atjaunojamiem resursiem 45 procentu līmenī esošo 36 procentu vietā. Šī mērķa sasniegšanai uzņēmums pēdējos piecos gados veicis būtiskas investīcijas citās kompānijās un aktīvos, primāri vēja un saules enerģijas ieguvē. Eesti Energia ir arī izziņojusi plānus kotēt biržā tās meitas uzņēmumu Enefit Green, kas gan pagaidām atlikts Covid-19 situācijas dēļ. Protams, aizvien būtiska elektrības ražošanas daļa Eesti Energia notiek, izmantojot naftu saturošo degslānekli, tāpēc liels izaicinājums kompānijai ir CO₂ izmešu kvotu iegāde, un tās rentabilitāte ir būtiski atkarīga no šo kvotu cenas. Igaunijas valdība šī gada janvārī ir deklarējusi mērķus enerģētikā, paredzot atteikšanos no fosilā degslānekļa izmantošanas elektrības ražošanā 2035. gadā. Tas ir ļoti būtisks lēmums uzņēmumam Eesti Energia, kam nāksies pilnībā restrukturizēt darbību, bet vienlaikus norāda arī uz pārdomātu izaugsmes stratēģiju.

Ignitis Group pēdējos gados ir pārdzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Pēc Ignalinas AES slēgšanas 2009. gada kompānija zaudēja lielu elektrības ražošanas jaudu, kas līdz tam bija lielākā Baltijā ar uzstādīto jaudu 2600 MW. Pēc gāzes tirgus liberalizācijas kompānija 2016. gadā pārņēma gāzes sadales tīklus, un tas atšķir Ignitis Group no pārējām Baltijas kompānijām.

2019. gadā, veicot zīmola maiņu, uzņēmums iezīmējis arī ģeopolitiskas ambīcijas, pozicionējot sevi par starptautisku spēlētāju. Kā savus mājas tirgus kompānija deklarē Baltijas valstis, Somiju un Poliju.

2020. gada 5. oktobrī Ignitis Group sāka savu akciju kotāciju (IPO) NASDAQ biržā, no investoriem piesaistot 450 miljonus eiro. Tas kļuva par visu laiku lielāko IPO Baltijas valstīs.

Kompānija ir izziņojusi agresīvus investīciju plānus – līdz 2023. gadam tā ieguldīs līdz pat 2 miljardiem eiro atjaunojamā enerģijā un savos sadales tīklos aptuveni vienādās daļās.

Neraugoties uz Ignitis Group Baltijas mērogā samērā nelielo saražotās elektrības apjomu pašlaik (2020. gada sešos mēnešos 8 procenti), uzņēmums veic un plāno apjomīgas investīcijas, kas ļaus kāpināt saražotās elektrības apjomu.

IPO veikšanas laikā Ignitis Group ļoti plaši atsaucās uz Eiropas zaļo kursu, par mērķi nosakot 2030. gadā iegūt 1,8 GW uzstādītās jaudas no atjaunojamās enerģijas.

Latvenergo, Latvijas vērtīgākais uzņēmums, gada pārskatos un stratēģijā vairāk par abiem konkurentiem akcentē lomu tieši Baltijas valstu tirgos, uzsverot gan savas tirgus daļas, gan notikumus Baltijā.

Kompānija realizē koncerna darbības stratēģiju 2017.–2022. gadam, un tās ietvaros tiek veikti būtiski ieguldījumi 11 Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijā. Tāpat kopā ar a/s Augstsprieguma tīkls uzņēmums pabeidza apjomīga energoapgādes projekta Kurzemes loks realizāciju. Kā jau minēts, 2019. gadā Latvenergo sāka un 2020. gadā pabeidza pārvades aktīvu nodošanu a/s Augstsprieguma tīkls.

Koncerns realizē Baltijas tirgus stratēģiju – 2019. gadā no mazumtirdzniecībā pārdotās elektrības aptuveni trešā daļa pārdota klientiem ārpus Latvijas.

Latvenergo attīsta saules enerģijas projektus, savu tirgus daļu Latvijā vērtējot ap 33 procentiem, Baltijā – ap 8 procentiem. 2019. gadā Latvenergo sāka dabasgāzes pārdošanu mājsaimniecībām. Koncerns ir sācis darbību elektriskās mobilitātes tirgū, atklājot pirmās uzlādes stacijas elektriskajiem automobiļiem.

A/s Sadales tīkls sākta vērienīga darbības efektivitātes paaugstināšanas programma, lai pilnveidotu un digitalizētu procesus un samazinātu personāla, transportlīdzekļu un tehnisko un atbalsta bāzu skaitu.

2019. gadā koncerns bija viens no vadošajiem enerģijas pārdevējiem Baltijas valstīs ar tirgus daļu apmēram 23 procenti no Baltijas elektroenerģijas tirgus, kura kopējais patēriņš ir aptuveni 28 TWh.

Tomēr, jāteic, koncerna stratēģija ir samērā piesardzīga. Kompānijas galvenie mērķi ir vispārīgi, kā nozīmīgākie minēti Daugavas HES rekonstrukcija, darbības izcilība un izmaksu efektivitāte, arī iespējama ekspansija Ziemeļeiropas tirgos.

Lielais spēles lauks. ES politika

Latvenergo, Eesti Energia un Ignitis Group darbojas Eiropas Savienības (ES) tirgū. Kā zināms, ES ir izziņojusi ambiciozu Eiropas zaļo kursu (EZK): 2050. gadā kļūt par pirmo pasaules daļu, kas būs CO₂ izmešu ziņā neitrāla.¹ Šis plāns un mērķis ir turpinājums jau agrāk piekoptajai ES politikai, kas ir vērsta uz ilgtspējīgu un videi draudzīgu pieeju visās tautsaimniecības nozarēs, sevišķi enerģētikā. Jau pietiekami ilgu laiku daudzas ES dalībvalstis individuāli ir realizējušas dažādas atbalsta programmas, kas veicina enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem jeb tautā sauktu zaļo enerģiju. 

Tomēr EZK ir visaptverošs un apjomīgs, plānoti konkrēti pasākumi, un ir paredzēts šo politisko apņemšanos padarīt par likumu, kas ir obligāts visām ES dalībvalstīm.

Arī starptautiskā konsultāciju kompānija McKinsey savā pētījumā Net-Zero Europe norāda, ka līdz 2050. gadam, kopējam enerģijas pieprasījumam dubultojoties, vairāk nekā 90 procentu elektrības tiks saražots no atjaunojamiem resursiem (salīdzinājumam tagad – 35 procenti). Saskaņā ar McKinsey aplēsēm būtu nepieciešams atvēlēt vidēji 800 miljardu eiro gadā kapitāla ieguldījumos (aptuveni ceturtdaļu no visiem ES kapitāla ieguldījumiem), lai pārietu no izmešu ietilpīgām tehnoloģijām uz tehnoloģijām ar zemu emisiju daudzumu.

Latvenergo, Eesti Energia un Ignitis Group, kā arī visas ES dalībvalstu nozares atrodas šo lielo pārmaiņu ietekmē, un, kā prognozē McKinsey, tieši energokompānijas būs ES nozaru kontekstā pirmās, kas sasniegs CO₂ nulles emisiju mērķi jau 2040. gada vidū. Vai trīs lielākās Baltijas energokompānijas ir gatavas sekot EZK?

Kā redzams tabulā, 2019. gadā Baltijā visvairāk elektrības saražoja Eesti Energia. Bet te gan jāsaka, ka 2019. gads Latvenergo bija savā ziņā netipisks, jo Daugavas HES bija ļoti zema ūdens pietece, kas rezultējās neraksturīgi zemā elektrības izstrādē. 2020. gada sešos mēnešos Latvenergo atguva elektrības ražotāja līderpozīcijas, iegūstot 35 procentus no Baltijā saražotās elektroenerģijas. Trīs lielo kompāniju kopējā Baltijas tirgus daļa 2020. gada sešos mēnešos veidoja aptuveni 65 procentus tirgus.

Bet vēl būtiskāk par apjomiem ir pievērsties elektrības ražošanas avotiem un izmantotajām tehnoloģijām. Šajā ziņā Latvenergo pagaidām ir samērā droši priekšā saviem Baltijas kolēģiem. Bet uzsveru vārdu pagaidām.

Baltijas enerģētikas kompāniju saražotās zaļās enerģijas apjomi 2019. gadā

           _{Avots: kompāniju gada pārskati}

 

Kā redzams, 2019. gadā Latvenergo no atjaunojamiem resursiem saražoja gandrīz tikpat daudz enerģijas, cik abi konkurenti kopā. Latvenergo to nodrošina hidroenerģija trīs zelta aktīvos (Rīgas, Ķeguma un Aizkraukles HES).

Ignitis Group pēc Ignalinas AES slēgšanas ražošanas apjomi ir par 98 procentiem zaļi, tos arī nodrošina hidroenerģija, bet tie ir kopā divas reizes mazāki nekā Latvenergo.

Savukārt Eesti Energia vēsturiski gandrīz visa elektrības ražošana balstījās uz fosilā avota – degslānekļa – izmantošanu. Protams, degslāneklis ir Igaunijas dabas bagātība un vērtīgs izejmateriāls, bet tā izmantošana nav ilgtspējīga, un Eesti Energia to labi apzinās. Tāpēc pēdējos piecos gados Eesti Energia ir veikusi būtiskas investīcijas zaļajā enerģijā, iegādājoties citus uzņēmumus, pamatā vēja parku operatorus. Tas ir kāpinājis tās saražotās zaļās elektrības apjomus līdz 1280 GWh 2019. gadā, apsteidzot Ignitis Group. Tomēr, kā redzams attēlā, Igaunija stipri atpaliek no citām Eiropas valstīm enerģijas ilgtspējas ziņā.

Avots: www.reddit.com

Pašlaik Latvenergo ir neapstrīdams līderis Baltijā atjaunojamās enerģijas ražošanas ziņā. Tomēr ir acīmredzams, ka Baltijas kaimiņi, būdami daudz grūtākā situācijā, pēdējos trīs piecos gados aktīvāk rīkojas, lai uzlabotu savas pozīcijas, un to apliecina arī finanšu rezultāti.

        Avots: kompāniju gada pārskati

Latvenergo stratēģija Baltijas kontekstā vērtējama kā samērā piesardzīga, Eesti Energia un Ignitis Group savās stratēģijās ir krietni ambiciozāki. No vienas puses, var teikt, ka kaimiņiem to prasa darīt krietni vien grūtākā situācija: igauņiem tā ir lielā atkarība no fosilā degslānekļa, kas nav ilgtspējīgi un ir dārgi ES regulējama ietvaros, lietuviešiem ražošanas jaudas ir samērā zemas, un lielāko daļu elektrības Ignitis Group iepērk. No otras puses, tas mudina kaimiņus kustēties krietni vien ātrāk un meklēt modernus un reizē drosmīgus risinājumus.

Kaimiņu ambīcijas un darbības jau sniedzas ārpus Baltijas valstīm, Latvenergo pagaidām aprobežojas tikai ar Baltiju. Kā jau minēts, Ignitis Group rudenī realizēja IPO biržā, piesaistīja privāto kapitālu un agresīvi attīstās. Eesti Energia plāno kotēt biržā savu zaļās enerģijas ražotāju Enefit Green.

Vēl Baltijas elektrības tirgu būtiski ietekmē tā ciešā integrācija Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas tirgū, kas ir mantojums no PSRS laikiem. Vēl aizvien visa Baltija un abas kaimiņvalstis tehniski ir savienotas ļoti cieši. Baltijas valstīs 2020. gadā bija pietiekami liels elektrības imports, kas veidoja aptuveni 26 procentus kopējā patēriņa, pārsvarā no Krievijas, Skandināvijas un Baltkrievijas. Nav arī līdz galam skaidrs, kā ES kopumā regulēs elektrības iegādi, kas ražota ārpus ES un nav ražota no atjaunojamiem resursiem.

Kā Latvenergo vērtību ietekmēs nokavētie vai nepieņemtie lēmumi?

Latvenergo ir līderis atjaunojamās enerģijas jomā Baltijā. Veiktie ieguldījumi HES rekonstrukcijā nodrošinās kompāniju ar samērā stabilu, lētu un, galvenais, zaļu elektrību, kā apgalvo pati kompānija, vismaz vēl 40 gadus.

Ir virkne faktoru, no kuriem būs atkarīga Latvenergo darbība un pelnītspēja, un reizē arī tās vērtība, bet kurus kompānija ietekmēt īsti nevar, piemēram, Skandināvijas elektrības tirgus un tās eksports uz Baltijas valstīm, ES veiktie pasākumi, ieviešot jauno Eiropas zaļo kursu, ES regulējums attiecībā uz importu no valstīm ārpus ES, sevišķi attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas ražoto elektrību no fosiliem un atomenerģijas avotiem u. c.

Bet atļaušos norādīt, kas būtu darāms, lai Latvenergo vērtība nākotnē varētu palielināties.

1. Izstrādāt un realizēt jaunu, ambiciozāku stratēģiju nākamajiem 5–10 gadiem.

Latvenergo būtu droši jāuzņemas līdera loma Baltijas elektrības ražošanas tirgū. Kompānijas līderpozīcijas elektrības ražošanā gan no atjaunojamiem, gan fosiliem resursiem Baltijā ir neapstrīdamas. Kompānija varētu daudz agresīvāk spiesties Igaunijas, Lietuvas, Somijas u. c. tirgos. Iespējams, Latvenergo varētu nākotnē nopirkt un pievienot sev gan Ignitis Group, gan Eesti Energia, kas, kā redzams, ir diezgan novājinātās pozīcijās. Protams, tam nepieciešams politiskais atbalsts un papildu kapitāls, bet Ignitis Group piemērs liecina, ka investori ir ļoti ieinteresēti šādās emisijās. Šāda izmēra kompānija jau varētu spēkoties un konkurēt ar somu Fortum un zviedru Vattenfall.

2. Uzlabot korporatīvo pārvaldību, piesaistīt labākos nozares talantus gan padomē, gan valdē.

Kā jau minēts, kompānijas vadība pēdējos gados ir tikusi raustīta. Uzskatu, ka padomes sastāvs būtu jāpapildina ar pieredzējušiem nozares ekspertiem ar starptautisku rūdījumu. Cerams, ka topošais Latvenergo vadītājs spēs gan izstrādāt, gan realizēt jauno stratēģiju.

Tāpat kompānija varētu pilnveidot savas atskaites, detalizētāk norādot saražotās elektroenerģijas rentabilitāti, jo investoru, t. i., tirgus acīs, naudas plūsma no atjaunojamo resursu elektrības pārdošanas tiek vērtēta ievērojami augstāk nekā no fosilo.

3. Latvenergo kotācija biržā.

Latvenergo kotācija biržā būtu jānosaka kā mērķis jaunajā kompānijas stratēģijā. Kotācija ir sarežģīts pasākums, un tam jāgatavojas savlaicīgi un pamatīgi. Latvijas valdībai ir iespēja saglabāt kontroli un kotēt tikai mazākuma paketi. Tā tas ir izdarīts Ignitis Group, arī Tallinas ostas gadījumā. Kā var secināt pēc pavisam nesen notikušā Fortum Baltijas operāciju pārdošanas darījuma, ārzemju investoriem ir ārkārtīgi liela interese par Baltijas energoresursu kompānijām. Tāpēc kotācija biržā atļautu Latvenergo vajadzības gadījumā piesaistīt jaunu kapitālu ambiciozo plānu realizēšanai. Neteikšu neko jaunu – vislabāk ar uzņēmumu pārvaldīšanu tiek galā privātais kapitāls.

Jebkuri biznesa lēmumi satur riskus, tie varbūt kļūdaini. Tomēr biznesā sliktākais ir tad, kad svarīgi lēmumi netiek pieņemti. Tieši tāpēc Baltijas līdera pozīcijas saglabāšanai Latvenergo nepieciešams rīkoties jau tagad.

[1] https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2 [1] 024/european-green-deal_lv