TOP101 Latvijas vērtīgāko uzņēmumu projekts, kuru ikgadēji veido Prudentia un Nasdaq Riga, šogad svin savu 20. jubileju. Kopš pirmā TOPa 2006. gadā Latvijas 101 lielākā uzņēmuma vērtība ir izaugusi vairāk nekā četras reizes jeb par 337%. Jāņem vērā, ka šis skaitlis neietver cenu pieauguma jeb inflācijas ietekmi. Atskatoties uz pagājušiem 20 gadiem, Prudentia komanda aprēķināja t.s. faktisko TOP101 vērtības pieaugumu, kas, sagaidāmi, ir krietni mazāks. Reālās cenās TOP101 vērtība ir dubultojusies attiecībā pret 2006.gadu.

Analizējot TOP101 vērtīgākās nozares 20 gadu griezumā, novērojam būtiskas izmaiņas. Piemēram, svārstīga ir bijusi finanšu pakalpojumu nozare, kuras lielākais kritums ir saistīts ar t.s. dižķibeli 2008. – 2009. gados, bet lielākais pieaugums novērojams pēdējos gados un ir saistīts ar finanšu tehnoloģiju jeb fintech platformu straujo attīstību, SWEDBANK lēmumu konsolidēt visas darbības Baltijas valstīs zem Latvijā reģistrēta SWEDBANK BALTIC, AS un citiem faktoriem.

Tāpat, ievērojami samazinājies transporta un loģistikas nozares īpatsvars TOPā, kas norāda uz pāreju no valsts ģeogrāfijas izmantošanas preču un izejvielu tranzītam uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm.

No citām nozīmīgām nozarēm izceļam komunālo pakalpojumu nozari ar LATVENERGO, AS priekšgalā, patēriņa preču tirdzniecību ar tās līderiem - RIMI LATVIA, SIA un MAXIMA LATVIJA, SIA, industriālo prežu rūpniecību ar tādiem uzņēmumiem kā MIKROTĪKLS, SIA un LATVIJAS FINIERIS, AS, kā arī IT un telekomunikācijas pakalpojumi ar LATVIJAS MOBILAIS TELEFONS, SIA, TELE2, SIA, TET, SIA u.c. Šīs nozares ir veidojušas lielu daļu no TOP101 vērtības pēdējo 20 gadu garumā.

Šis attēls parāda to, ka 2025.gada TOP101 10 vērtīgāko uzņēmumu īpatsvars kopējā TOP101 vērtībā ir sasniedzis visu laiku lielāko maksimumu jeb 57%, savukārt zemākais īpatsvars bija 2018.gadā, kad tas bija 36%. Kopš tā laika 10 vērtīgākie Latvijas uzņēmumi savu vērtību ir audzējuši un koncentrējuši straujāk kā pārējie 91. To var ieskaidrot ar to, ka šiem uzņēmumiem tiešām ir izdevies uzrādīt labākus rentabilitātes un biznesa izaugsmes rādītājus, kā arī ar minēto Swedbank AB lēmumu 2021.gadā tieši Latvijā reģistrēt Baltijas biznesa holdingu, kas 2022.gada TOP101 deva ievērojamu lēcienu, kur SWEDBANK BALTICS, AS ienāca ar vērtību 3,17 mld. EUR, kur pati Latvijas biznesa vienība SWEDBANK, AS 2021.gada TOP101 bija ar “tikai” 964 mil. EUR vērtību.

Jau kopš pirmā TOP mēs varam redzēt, ka ārvalstu kapitālam piederošo uzņēmumu vērtība dominē. Tā diezgan stabilu veidot ap ½ no visa TOP101 vērtības. Nav jau pareizas vai nepareizas atbildes, bet šī proporcija ir diezgan stabila, puse no vērtības pieder ārzemju kapitālam, puse – vietējam.

Interesantāk ir vērot Latvijas valstij un privātam kapitālam piederēšu uzņēmumu “cīņu”. Varam redzēt, ka tikai 2007. un 2022.gadā privāto uzņēmumu kopējā vērtība pārsniedza valsts īpašumā esošus. 2022.gada situāciju var izskaidrot ar ļoti veiksmīgu pārstrādes rūpniecības vērtības gadu, sevišķi kokrūpniecības uzņēmumiem, kam bija ļoti iespaidīgs (no 50 līdz 150%!) vērtības pieaugums, kuri ir pārsvarā vietēja kapitāla uzņēmumi.

Interesanti, ka visaugstāko vērtības pieaugumu ir uzrādījusi SIA Maxima Latvia jeb 695%, 2.vietā ir AS Latvenergo ar 603%, trešajā vietā AS Rīgas Siltums ar 518%. Citām firmām pieaugumi ir zemāki, kas ir nedaudz pārsteidzoši, tad pēdējās 3 vietas ir telekomunikāciju firmām. To iespējams, nosaka asā konkurence, straujās tehnoloģiju pārmaiņas u.c. izaicinājumi. Interesanti ir paskatīties uz šo firmu vidējo katra gada vērtības pieaugumu un tā svārstīgumu, kas izteikts vidējās standartnovirzes veidā. Respektīvi, jo mazāk 20 gadu laikā vidēji firmas vērtība ir svārstījusies, jo zemāks risks.

Pēc šī rādītāja, ko var nodēvēt par modificētu Šarpa koeficentu (Sharpe ratio), vislabāko pieaugumu ir uzrādījis AS Latvenergo ar visaugstāko koeficientu 0,73. Tas ir viens no labiem argumentiem, lai kotētu šo uzņēmumu biržā.

Patēriņa cenu inflācija tiek uzskatīta par vienu no uzņēmumu vērtību nosakošiem faktoriem. Apvienojot TOP101 datus par Latvijas lielāko uzņēmumu vērtības izaugsmi ar inflācijas likmi gadu iepriekš, redzam, ka vislielākie vērtības kritumi bijuši saistīti ar augstu inflāciju, taču vislielākie vērtības pieaugumi – ar zemu inflāciju.

Viens no veidiem, kurā inflācija samazina uzņēmumu vērtību ir procentu likmju kāpums, kas palielina aizņēmumu cenu, tādējādi apgrūtinot kapitāla piesaisti. Apvienojot TOP101 vērtības izmaiņu datus ar EURIBOR procentu likmēm attiecīgajā gadā, redzam, ka aizņemšanās cenu kāpums visa perioda garumā ir būtiski traucējis Latvijas uzņēmumu vērtības pieaugumam, kamēr zemo un pat negatīvo procentu likmju ietekme nav bijusi tik izteikta.