/Kārlis Krastiņš, Prudentia valdes priekšsēdētājs/

Diskusija par Latvijas telekomunikāciju tirgus milžu Lattelecom un LMT iespējamo apvienošanos, kas pēdējos mēnešos kļuvusi arvien dinamiskāka, ir bijusi gana emocionāla, kas arī ir saprotams. Šis nenoliedzami ir svarīgs jautājums, jautājums par to, vai esošais akcionāru sadalījums un abu uzņēmumu nošķirtie biznesi sniedz labāko iespējamo atdevi akcionāram, vai šī nošķirtība ir ilgstpējīga?

Abu uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītāji, kā arī investīciju politika liecina par zināmu stagnāciju tajos. Tirgū pastāv nopietna Eiropas līmeņa konkurence, kas pēdējo gadu laikā ir vienīgi augusi un kas apdraud abu uzņēmumu pozīcijas. Ja palūkojamies uz 2013. un 2014. gada neauditētajiem datiem, apgrozījuma un EBITDA dinamika ir negatīva - LMT -12,40% 2013. gadā un -19,72% pērn; Lattelecom attiecīgi -8,57% un +1,01%.

Pašlaik telekomunikāciju uzņēmumiem ir jāspēj sekot visām industrijas jaunākajām tendencēm, piemēram, LTE 4G tīklu attīstībai, optiskās šķiedras platjoslu paplašināšanai, mākoņskaitļošanas izplatīšanai. Tas prasa nozīmīgas investīcijas, kā rezultātā jau ilgāku laiku Eiropā novērojama aktīva telekomunikāciju uzņēmumu konsolidācija.

Abu uzņēmumu iespējamā apvienošana un to ieguvumi ir nopietni jāizvērtē. Kā daudzi citi gadījumi Eiropā jau pierādījuši, pozitīvā sinerģija, kuru šāda apvienošanās sniegtu, ir būtiska. Tas jaunizveidotajam uzņēmumam ļautu samazināt izmaksas, likvidējot dublējošās funkcijas, kā arī iegūt no pakalpojumu kopējas pārdošanas fiksētā un mobilā segmenta ietvaros.

Ar integrēta pakalpojuma portfeļa palīdzību jaunajam uzņēmuma tas ļautu efektīvāk iekarot lielāku tirgus daļu. Pēc Latvijas valsts un pašu spēlētāju sākotnējiem apvienošanās rezultātu aprēķiniem, sinerģijas no teorētiski iespējamās apvienošanas var sasniegt 70 miljonus eiro, kas ir aptuveni 10% no abu uzņēmumu kopējās vērtības saskaņā ar 2013. gada Vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 rezultātiem.

LMT un Lattelecom apvienošana ir izdevīga gan abu uzņēmumu klientiem, gan esošajiem īpašniekiem, tai skaitā Latvijas valdībai. Tomēr pastāv aspekti, kas darījumam var radīt būtiskus šķēršļus vai vismaz prasīt ilgas diskusijas. Viens no aspektiem ir saistīts ar īpašuma attiecībām un kontroles sadali pēc apvienošanās starp Latvijas valdību un TeliaSonera - ņemot vērā pēdējo publiski pieejamo informāciju par finanšu rādītājiem un īpašumtiesību struktūru, Latvijas valdība var zaudēt kontroli pār apvienoto uzņēmumu.

Šī jautājuma risināšanu atlikt nedrīkst, par to ir nepieciešams runāt. Ja Latvijas valdība un TeliaSonera 2015. gadā nepieņems šo svarīgo lēmumu, sekas abiem uzņēmumiem turpmākajos gados var būt ļoti negatīvas.