Pēdējos desmit gados Latvijā visstraujāk ir attīstījušās uz eksportu vērstās nozares un uzņēmumi, tāpēc vislielākās iespējas nonākt TOP101 pirmajā desmitā ir tiem uzņēmumiem, kuri spēs veiksmīgi izmantot globālās ekonomikas sniegtās iespējas. Par globalizācijas vektoru pašlaik ir zināma neskaidrība, taču kopumā ekonomika digitalizējas, lielā ātrumā attīstās automatizācijas tehnoloģijas, un ļoti strauji aug pakalpojumu pārrobežu tirdzniecība. Šādu uz zināšanām balstītu eksportu ļoti labi reprezentē pēdējo gadu veiksmīgākā Latvijas uzņēmuma Mikrotīkls nonākšana TOP101 pirmajā desmitniekā.

Savukārt nākamajos desmit gados nokļūt topa pirmajā desmitā vislielākais potenciāls, manuprāt, ir kādam digitālās ekonomikas pārstāvim no pakalpojumu jomas. Kopš 2010.  gada informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports Latvijā ir audzis vidēji par vairāk nekā 20 procentiem gadā un nozares apjoms Latvijā dubultojas biežāk, nekā mēs dodamies vēlēt. Tas paver ļoti lielu potenciālu izaugsmei. Latvijā dominē liels skaits mazu un vidēju uzņēmumu, un atklāts ir jautājums, vai kādam no tiem būs pa spēkam palielināt savu mērogu tik lielā apjomā, lai sacenstos ar tradicionālo nozaru līderiem?

Raugoties uz konkrētiem uzņēmumiem, pašlaik vislielākais potenciāls varētu būt Evolution Latvia – tas ir viens no lielākajiem darba devējiem valstī un ar ļoti spēcīgu attīstības dinamiku. Taču potenciāls ir arī citiem IT jomas uzņēmumiem, un pārsteigumi var parādīties arī ar digitālo ekonomiku saistītajās nozarēs. Piemēram, interneta tirdzniecība Latvijā jau kādu laiku aug par aptuveni 30 procentiem gadā, un nākamo desmit gadu laikā tā veidos arvien spēcīgāku konkurenci tradicionālajiem tirgotājiem.

Vienlaikus lielākais izaicinājums pakalpojumu jomā ir tas, ka nozares eksportu lielā mērā veido darba stundas. Vai nākamajos desmit gados atradīsim idejas, ko eksportēt? To ir ļoti grūti prognozēt. Jaunuzņēmumiem Latvijā tādu ir daudz, taču, lai laba ideja kļūtu par lielu biznesu, ir jāpārvar ierobežotā vietējā kapitāla pieejamība, komercializācijas pieredzes trūkums un mājas tirgus mazais mērogs, taču tas noteikti nav neiespējami.

Vai tas viss nozīmē, ka tradicionālām nozarēm nav potenciāla? Domāju, ka ne un ārējo tirgu iespējas veiksmīgi var izmantot arī citas nozares. Ja ambiciozie paplašināšanās plāni būs veiksmīgi, tad uz topa desmitnieku noteikti varēs pretendēt airBaltic. Tāpat, ja veiksmīgi sakrīt faktori, top pirmajā desmitā var nonākt arī kāds no lielajiem Latvijas kokapstrādes, pārtikas ražošanas vai farmācijas uzņēmumiem. Protams, esošie top līderi neguļ, bet attīstās, taču pašreiz topu lielā mērā veido valsts kapitālsabiedrības un vietējā tirgū strādājoši uzņēmumi, un to privāto potenciālu ierobežo mazais vietējais tirgus un negatīvās demogrāfijas tendences.

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists