Šī gada TOP101 pirmajā desmitniekā ir pieci Latvijas valsts uzņēmumi ar kopējo vērtību aptuveni četri miljardi eiro, bet kopā TOP101 – 16 šādu uzņēmumu. Šie skaitļi, no vienas puses, norāda uz Latvijas valsts uzņēmumu būtisko ietekmi uz ekonomiku, no otras puses – liek uzdot jautājumu, vai brīvā tirgus apstākļos valsts šādi efektīvi izmanto savus resursus (kapitālu) un vai ir cits veids, kā straujāk audzēt šo valsts uzņēmumu vērtību.

TOP101 ir vienīgais informācijas avots, kas ļauj izsekot Latvijas vērtīgāko uzņēmumu vērtības izmaiņām gadu gaitā. Diemžēl jākonstatē, ka Latvijas valsts uzņēmumu kopējā vērtība pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi tikai par 14 procentiem, kamēr privāto uzņēmumu kopējā vērtība – par 28 procentiem. Starpība ir divas reizes. Arī Latvijas valsts  uzņēmumu kopējās vērtības īpatsvars TOP101 šo piecu gadu laikā ir samazinājies no 28 līdz 25 procentiem. Bet tuvāko kaimiņvalstu pieredze liecina, ka valsts uzņēmumu kotēšana biržā ir veids, kā valsts, nezaudējot kontroli pār uzņēmumu, var panākt tā vērtības uzrāvienu – gan piesaistot papildu finanšu līdzekļus uzņēmuma straujākai attīstībai, gan arī motivējot uzņēmumus strādāt saskaņā ar labākās korporatīvās pārvaldības standartiem.

Redzot, ka jau pašlaik liela daļa TOP101 Latvijas valsts uzņēmumu (t. sk. Latvenergo, Lattelecom, Latvijas Mobilais telefons, Latvijas Pasts, Rīgas Siltums, AirBaltic Corporation) darbojas brīvā tirgus apstākļos, šie uzņēmumi ir pateicīgā pozīcijā, lai īstenotu veiksmīgu akciju kotēšanu biržā. Lai gan uzņēmuma vērtības pieaugums publiski kotētam uzņēmumam ir viegli izmērāms, valstiskā līmenī būtiskākais ieguvums sagaidāms no nacionālā kapitāla tirgus aktivizēšanās, tiešo ārvalstu investīciju ienākšanas un samaksāto nodokļu apjoma pieauguma straujākas uzņēmuma attīstības rezultātā. Tomēr jākonstatē fakts, ka Latvijā nepieciešamie politiskie lēmumi, lai valsts uzņēmumi tiktu sākti publiski kotēt biržā, tā arī nav pieņemti un valsts uzņēmumu maksimālā pozitīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku vēl nav sasniegta.

Kamēr Latvijā jau gadiem par to diskutē, Lietuvā un Igaunijā to dara. Tā Lietuvā piecu valsts enerģētikas sektora uzņēmumu akcijas veiksmīgi tiek kotētas biržā, valstij saglabājot kontrolpaketi vai nodrošinot kontroli pār būtiskiem lēmumiem. Savukārt Igaunijas valdība ir spērusi pirmos nopietnos soļus sava uzņēmumos ieguldītā kapitāla efektīvākai izmantošanai un tā vērtības palielināšanai – 2018. gada jūnijā Tallinas biržā tika veiksmīgi kotēta Igaunijas ostu pārvaldes kompānija AS Tallinna Sadam (funkcijas salīdzināmas ar Rīgas Brīvostas pārvaldi). Izskatās, ka Igaunijas valdība ar AS Tallinna Sadam kotēšanu neplāno apstāties, jo jau 2019. gada pirmajā pusē varētu notikt vēl lielāks publiskais akciju piedāvājums, biržā kotējot līdz pat 49 procentiem no AS Eesti Energia meitasuzņēmuma AS Enefit Green akcijām.

AS Tallinna Sadam kotēšana Igaunijā tiek uzskatīta par absolūtu veiksmes stāstu, jo papildus tam, ka uzņēmums šādā veidā ir piesaistījis vairāk nekā 100 miljonus eiro Igaunijas ostu attīstībai, ir panākti arī pozitīvi blakusefekti, kas ilgtermiņā radīs labvēlīgu grūdienu Igaunijas ekonomikas attīstībai. Būtiskākie no šiem blakusefektiem ir: 1) veiksmīga precedenta radīšana turpmākām valsts uzņēmumu kotēšanām; 2) iespēja Igaunijas iedzīvotājiem, pensiju fondiem un finanšu investoriem ieguldīt veiksmīgā savas valsts uzņēmumā; 3) Igaunijas kapitāla tirgus novietošana starptautisko institucionālo investoru investīciju kartē. Šīs akciju kotēšanas rezultātā Igaunijas valsts samazināja savu akciju paketi AS Tallinna Sadam līdz 67 procentiem, tādējādi joprojām kontrolējot būtiskākos ar uzņēmuma stratēģisko attīstību saistītos jautājumus. Tajā pašā laikā akciju cena un attiecīgi uzņēmuma vērtība kopš uzņēmuma kotēšanas brīža ir pieaugusi par 27 procentiem – un tas noticis nepilnu četru mēnešu laikā.

Savukārt AS Enefit Green, kas visā Baltijā nodarbojas ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, IPO rezultātā plāno piesaistīt 200–­300 miljonus eiro uzņēmuma turpmākās attīstības finansēšanai un esošo kredītsaistību refinansēšanai. Sagaidāmais IPO rezultāts:  uzņēmums AS Enefit Green turpinās būt Igaunijas valsts netiešā kontrolē, bet tajā pašā laikā – ar apjomīgiem finanšu resursiem savas konkurētspējas uzlabošanai Baltijas valstīs.

Un vēl viena būtiska lieta.  Padarot valsts uzņēmumus par publiskiem un kotējot daļu akciju biržā, jebkuram Latvijas iedzīvotājam tiek dota iespēja kļūt par šo uzņēmumu akcionāru. Tas ļauj  saņemt regulāru un svarīgu informāciju par uzņēmuma darbību un piedalīties uzņēmumam svarīgu lēmumu pieņemšanā. Tas arī veidotu un attīstītu aktīvu pilsonisko sabiedrību, veicinātu dialogu starp lieliem, nozīmīgiem valsts uzņēmumiem un sabiedrību.

Izvērtējot Igaunijas neseno pieredzi ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā, redzams, ka ar vienu šāvienu ir nošauti vairāk nekā divi zaķi. Un, lai gan ekonomiskais ieguvums no valsts uzņēmumu kotēšanas biržā ir acīmredzams, tas tomēr savā būtībā sākotnēji ir politisks lēmums. Tāpēc tikai no turpmāko četru gadu valdības būs atkarīgs, vai Latvijā valsts uzņēmumi būs spējīgi izmantot brīvā kapitāla tirgus priekšrocības un nodrošināt valsts uzņēmumu vērtības uzrāvienu.

Autors: Ivars PInkulis, Prudentia partneris