Vai valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība 10 gados ir uzlabojusies?


Autors: Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā

Valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības kvalitāte ir izšķiroši svarīga, jo tiem ir būtiska ietekme uz valsts ekonomiku. Valstij piederošo uzņēmumu apgrozījums[1] ir 3,4 miljardi EUR, kas veido teju 6% no visu kapitālsabiedrību apgrozījuma. Aktīvi ir 9,4 miljardi EUR aktīvi jeb vairāk par 13% no visu komercdarbību aktīviem. Valstij piederošie uzņēmumi nodokļos samaksājuši vairāk kā 800 miljonus EUR, kā arī dividendēs maksā gandrīz 150 miljonus EUR. Šajos uzņēmumos nodarbināti vairāk kā 51 tūkstotis darbinieku. Labi pārvaldīti valstij piederošie (likumsakarīgi, arī pašvaldību) uzņēmumi ir svarīgi privātajiem uzņēmumiem, kas darbojas tirgū. Jo tā ir godīga konkurences vide, kur privātie uzņēmumi netiek izspiesti no tirgus. Tie ir kvalitatīvi publisko uzņēmumu pakalpojumi par samērīgu cenu. Tie ir vienādi un godīgi spēles noteikumi iepirkumos, savstarpējās attiecībās.

 

Pirms desmit gadiem…

Kā zināms, 2009.gads uzņēmumu pārvaldības jomā bija zīmīgs ar to, ka tika likvidētas valstij un pašvaldībām piederošo uzņēmumu padomes. Kāpēc? Padomes (arī valdes) sastāvu noteica politiski apsvērumi, sekojot “politisko kvotu principam”. Veidojot jaunu valdību un pārdalot politisko partiju atbildības jomas ministriju vadībā, mainoties ministram attiecīgi arī mainījās uzņēmumu padomes locekļi. Padomes un valdes locekļu iecelšana amatos bija nepārskatāma, tāpat kā informācija par uzņēmumu mērķiem, stratēģiju, finanšu sniegumu, atalgojumu un korporatīvo pārvaldību kopumā. Piemēram, tikai 2010. gadā, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtam sadarbojoties ar finanšu jomas profesionāļiem un Ministru prezidenta biroju, tika sagatavots pirmais pārskats par Latvijas valstij piederošajiem aktīviem 2009.gadā[2], secinot, ka valstij piederošo uzņēmumu vērtība bija 7,15 miljardi latu. Šajā pārskatā arī tika noteikti uzdevumi, kas jārisina valsts uzņēmumu pārvaldības jomā – jāizstrādā valsts īpašumtiesību politika, jāmēra uzņēmumu darbības rezultāti, jāpalielina uzņēmumu efektivitāte un konkurētspēja, jāveido profesionālas padomes, jācentralizē uzņēmumu pārvaldība, lai nodrošinātu konsekventu un profesionālu pārraudzību, kā arī jāpalielina caurredzamība.

 

Diskusijas par uzņēmumu pārvaldības sakārtošanu un OECD pozitīvā ietekme

Būtībā 2010. un 2011. gadā arī aizsākās diskusijas par uzņēmumu pārvaldības sakārtošanu, tajā skaitā profesionālu uzņēmumu padomju atjaunošanu. Ievērojot Latvijas virzību uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), uzņēmumu pārvaldības sakārtošana tika iekļauta vairāku valdību deklarācijās, tomēr praktiskas izmaiņas bija tikai atsevišķu valstij piederošu uzņēmumu vadības iniciatīva. 2012. gadā valdība apstiprināja Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju, definējot nepieņemamo korporatīvas pārvaldības situāciju, kā arī nosakot tālākās rīcības scenārijus. 2014.gada septembrī valdība atbalstīja pirmo instrukciju kandidātu atlasei valdes un padomes locekļu amatiem valstij piederošajos uzņēmumos[3], nosakot pamatprasības kandidātiem, kā arī formalizējot atlases procesa principus, tajā skaitā par nominācijas komisijas izveidošanu. Tad arī 2014. gada 31. oktobrī Saeima atbalstīja jauno likumu par publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību[4]. Pēc korporatīvās pārvaldības pamatprincipu nostiprināšanas tiesību aktos šobrīd jau par ierastu praksi kļuvusi gada pārskatu sagatavošana par visu valstij piederošo uzņēmumu sektoru, ko katru gadu sagatavo Pārresoru koordinācijas centrs[5]. Tāpat katru gadu vietnē www.valstskapitals.lv tiek publiskoti dati par visu valsts uzņēmumu finanšu rādītājiem. Uzņēmumiem, līdzīgi kā biržā kotētiem uzņēmumiem, ir pienākums atklāt informāciju atbilstoši OECD korporatīvās pārvaldības principiem un vadlīnijām. Valdība katram uzņēmumam apstiprina vispārējo stratēģisko mērķi, savukārt padome vai kapitāla daļu turētājs (kur padome nav izveidota) apstiprina uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģijas. Valdes un padomes locekļu atlasei tiek definēti kritēriji un prasības, uzņēmumu padomēs vismaz puse ir neatkarīgi padomes locekļi.

 

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 valstij piederošo uzņēmumu sniegums korporatīvās pārvaldības jomā šobrīd ir divas reizes augstāks, salīdzinot ar privātā kapitāla uzņēmumiem. 2019. gada TOP 101 bija iekļuvuši 16 valstij piederošie uzņēmumi, un to korporatīvās pārvaldības novērtējums bija 83,1 punkti no 100. Salīdzinot ar situāciju 2009. gadā – tie bija vidēji 41,9 punkti, kad TOP 101 iekļuva 10 uzņēmumi. Valstij piederošo uzņēmumu sniegumu viennozīmīgi var skaidrot ar OECD ietekmē veiktajām izmaiņām Latvijas likumos, nostiprinot pienākumu būt caurskatāmiem un publiskot informāciju par uzņēmuma struktūru, mērķiem, finanšu rezultātiem, amatpersonām, kā arī lielo uzņēmumu padomēs iesaistot neatkarīgus padomes locekļus.  Tikai jāpiebilst, ka 2019. gada TOP 101 iekļuvušo privātā kapitāla uzņēmumu vidējais korporatīvās pārvaldības novērtējums ir 36,5 punkti no 100, savukārt uzņēmumiem, kur iekļuva 2009. gada TOP 101 - attiecīgi 47,9 punkti.

 

Korporatīvās pārvaldības nostiprināšanās un pārbaudījumu laiks

Valsts uzņēmumu pārvaldība, salīdzinot veiktos uzlabojumus pēdējo 10 gadu laikā, ir kā diena pret nakti. Bet diena joprojām ir mākoņaina un reizēm šķietami mierīgo situāciju satrina vētras – korporatīvās pārvaldības skandāli, straujas izmaiņas uzņēmumu vadībā, kā arī atsevišķus uzņēmumus ir apmeklējuši pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji. Atļaušos apgalvot, ka izšķirošs aspekts sekmīgai uzņēmuma pārvaldībai un attīstībai ir profesionāla un pieredzējusi valde, kā arī neatkarīga padome, kura spēj gan objektīvi uzraudzīt valdes darbu, gan pievienot vērtību uzņēmumam. Tāpēc šobrīd daudziem valsts un pašvaldību uzņēmumiem šis ir korporatīvās pārvaldības nostiprināšanās un pārbaudījumu laiks. Svaigā atmiņā ir nesen īstenotā Latvijas Televīzijas valdes katastrofālā atlase, kā arī nepamatotā un asi kritizētā Latvenergo padomes nomaiņa. Drīz uzzināsim jaunos padomes locekļus Latvenergo, trīs lielajās slimnīcās un Augstsprieguma tīklos, kā arī uzzināsim jauno Latvijas Dzelzceļa vadību. No vienas puses, ir definēta apņemšanās organizēt saprotamu un pārskatāmu atlases procesu, piesaistot personāla atlases konsultantus, precīzi definējot atlases prasības un garantējot konfidencialitāti par kandidātu vārdiem. No otras puses, nekur nav izzudis politiķu netikums – vēlme virzīt savus politiskos domubiedrus amatos, to attaisnojot ar “īpašo situāciju”.

 

Latvijai, līdzīgi kā citām OECD valstīm, jāvirzās uz centralizētu kapitāla daļu pārvaldības modeli, kur valsts uzņēmumus pārvaldītu profesionāls pārvaldnieks. Vērojot haosu Rīgas domes kapitālsabiedrību pārvaldībā un “Rīgas satiksmes” nokļūšanu zem korupcijas apkarotāju un plašsaziņas līdzekļu lupas, ir beidzot jānostiprina korporatīvā pārvaldība arī pašvaldību uzņēmumos. Tāpat jāvirza valstij un pašvaldībām piederošie uzņēmumi biržas virzienā, daļēji kotējot lielāko valsts uzņēmumu akcijas, lai no investoriem piesaistītu finansējumu attīstībai. Jāpiebilst, ka laba un sakārtota korporatīvā pārvaldība ir svarīga arī ostām un augstskolām, kur diskusijas par pārvaldības modeļa maiņu ir politiskajā dienaskārtībā.

 

Sabiedrība sagaida, ka valstij piederošie uzņēmumi būs piemērs biznesa ilgtspējai, godīgumam, atklātībai, kvalitatīviem pakalpojumiem. Lai šīs gaidas īstenotu, nepieciešama disciplīna un spēcīga motivācija, kā arī nemitīgs “spiediens” uzturēt labas pārvaldības principus ikdienas praksē. Svarīgi, ka uzņēmumu pārvaldība nav nejaušība, tai jākļūst par neatgriezenisku atbildīgas uzņēmējdarbības praksi.

 


[1] Uz 2017. gada 31. decembri

[2] http://tap.mk.gov.lv/aktuali/gada-parskats/

[3] https://likumi.lv/ta/id/269225-kartiba-kada-veic-kandidatu-atlasi-valdes-un-padomes-loceklu-amatiem-kapitalsabiedribas-kuras-valstij-ka-dalibniekam-akcionaram...

[4] https://likumi.lv/ta/id/269907-publiskas-personas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums

[5] http://www.valstskapitals.gov.lv/lv/datu-bazes-un-gada-parskati/gada-parskati/


Eksperta viedoklis

TOP101-panel-Discussion-Drivers-and-Challenges-for-IPO-and-MA-Deals

TOP101 paneļdiskusija: Dzinuļi un izaicinājumi IPO un M&A darījumiem.

Skatīt vairāk
Three-Lithuania-based-companies-lead-the-Baltic-TOP-30-Most-Valuable-enterprises-list

Trīs Lietuvā bāzēti uzņēmumi ieņem Baltijas TOP 30 vērtīgāko uzņēmumu augšgalu

Skatīt vairāk
top101-2023-latvian-company-appraisal-between-crisis-and-opportunities-by-karlis-krastins

TOP101 2023. gada Latvijas Uzņēmumu Aplēse: Starp Krīzi un Iespējām | Kārlis Krastiņš

Skatīt vairāk