Vai tiešām bez “zaļajām” sievietēm vairs nevar vadīt veiksmīgu biznesu?


Daiga Auziņa-Melalksne, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja

Vai tiešām bez “zaļajām” sievietēm vairs nevar vadīt veiksmīgu biznesu?

Varētu jautāt – vai pasaule patiešām ir nolemta neveiksmei un ar uzņēmējdarbību vairs nevar nodarboties, neiesaistot tajā sievietes, zaļos vai minoritātes, un droši vien daži “nacionālkonservatīvi” uzņēmēji tā arī jautāja, iedziļinoties Latvijas 2020. gada vērtīgāko uzņēmumu TOP101 sarakstā. Galu galā, uzņēmumam piekārto cenas zīmi papildus “ierastajam” darbības apjomam, izaugsmei un aktīvu rentabilitātei bija ietekmējušas noteiktas “humanitārās cilvēciskās vērtības”. Atbilde ir – jūs joprojām to varat. Tomēr dažās valstīs, kurās arī darbojas tradicionālie Latvijas uzņēmumu partneri un finansētāji tas uzņēmējdarbību būtiski apgrūtina.

Vienalga, vai jums tas patīk vai nē, taču parasta vērotāja acīs pasaule ir “pēkšņi” un strauji mainījusies. Vērtības, kas vēl nesen tika uzskatītas par “cilvēciskām” (vienlīdzība, ilgtspēja, vides aizsardzība un sociālā atbildība), tagad ir ieguvušas cietas valūtas statusu. Tās sasniegušas tik nopietnu pozīciju, ka uzņēmumi, kas nesasniedz šos kritērijus, pāris nākamo gadu laikā tiks izstumti no ierastās starptautiskās uzņēmējdarbības.

Prudentia un Nasdaq Riga veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 atšķiras no vairākiem citiem uzņēmumu topiem jeb reitingiem Latvijā ar to, ka mēs ņemam vērā kaut ko vairāk nekā tikai apgrozījumu, peļņu un izaugsmes skaitļus.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 ietvaros Nasdaq Riga nosaka korporatīvās pārvaldības koeficientu, vērtējot publiski pieejamo informāciju par uzņēmumu pārvaldību un atklātību pret sabiedrību. Šī vērtējuma ietekme uz uzņēmuma kopējo vērtību TOP101 ietvaros ir 20% robežās.

Šogad esam pārskatījuši vērtēšanas kritērijus, pielāgojoties tendencēm pasaulē. Šo izmaiņu dēļ šī gada topa rezultāts nav tieši salīdzināms ar iepriekšējā gada rezultātu.

Joprojām raugāmies, vai ir iespējams noskaidrot uzņēmuma lielākos akcionārus, vai ir atklāta finanšu informācija un pieejami valdes un padomes locekļu pieredzes apraksti; gada pārskatos iekļautās ziņas par svarīgākajiem riskiem un to pārvaldību, kā arī informāciju par uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. No jauna esam sākuši vērtēt šādus pārvaldības aspektus: dažādību jeb to, vai padomē un valdē ir pārstāvēti abi dzimumi, padomē strādā neatkarīgi padomes locekļi un to neatkarība ir skaidri norādīta, kā arī korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas ziņojumu pieejamību uzņēmuma mājaslapā.

2020 – izrāviens uzņēmējdarbībā papildus attālinātam darbam

Korporatīvās pārvaldības jautājumu nonākšana starptautiskās uzņēmējdarbības priekšplānā varētu būt pavērsiens, kam Latvijas valsts un uzņēmējdarbības līderi iespējams nav pievērsuši pietiekamu uzmanību. Taču ir manāmas daudzas pazīmes jaunai ērai. Goldman Sachs, viena no pasaules vadošajām investīciju bankām, šovasar izziņoja vienkāršu, taču efektīvu jauno politiku: tā vairs neveiks sākotnējo publisko piedāvājumu tādiem uzņēmumiem, kur vismaz viens padomes loceklis nebūs klasificējams kā atšķirīgs (pēc dzimuma, seksuālās orientācijas, rases vai tautības). Sākot ar 2021. gadu, padomē minoritātes jāpārstāv vismaz diviem locekļiem. Goldman Sachs šeit atsaucas uz cilvēkiem, kuri lielos uzņēmumos vadības līmenī ir hroniski nepietiekami pārstāvēti sava dzimuma, seksuālās orientācijas, rases vai tautības dēļ.

ASV pētījumi liecina, ka vadības dažādība uzņēmumā rada pievienoto vērtību, jo tā veicina kvalitatīvāku un izsvērtāku lēmumu pieņemšanu. Mazāks akciju cenu svārstīgums, lielāki ieguldījumi pētniecības un attīstības projektos, kā arī veiksmīgākas inovācijas — tas viss ir saistīts ar lielāku dažādību padomes un valdes sastāvā, secināts pētnieku grupas 2017. gada ziņojumā Board Diversity, Firm Risk and Corporate Policy . Turklāt pētniecības iestādes FCLTGlobal veiktā uzņēmumu analīze laika posmā no 2010. līdz 2017. gadam atklāja — uzņēmumi, kuru padomēs ir pārstāvēti abi dzimumi vai pastāv lielāka dažādība, sniedz par 3,3% lielāku kapitāla atdevi.

Šogad Harvard Business Review publicētā padziļinātā pārskatā tika konstatēts, ka elites līga jau ir piedzīvojusi pārvērtības – savdabīgs rekords tika uzstādīts 2019. gadā, kad 59% S&P 500 sarakstā iekļauto ASV lielāko uzņēmumu valdēs iecelto direktoru bija sievietes vai vīrieši, kas pārstāvēja etniskās minoritātes. Pavasarī šis izdevums, kas tiek uzskatīts par pasaules autoritatīvāko uzņēmējdarbības vadības žurnālu, publicēja pētījumu, kurā tika skaidrots, kad un kādēļ padomes vadības dažādība uzlabo uzņēmuma darbības rezultātus.

Kā uzskata pasaules lielākā investīciju fonda BlackRock vadītājs Larry Fink, dažu gadu laikā investori, pieņemot lēmumus par līdzekļu ieguldīšanu, ņems vērā ESG (vides aizsardzība, sociālā joma, pārvaldība) rādītājus, t.i., izvērtēs šādus faktorus:

1) kādu ietekmi uzņēmums atstāj uz apkārtējo vidi;

2) vai un kā uzņēmums ar savu darbību kopumā veicina sabiedrības attīstību;

3) cik caurskatāma, ētiska un atbildīga ir uzņēmuma vadība.

Tas jau pamazām kļūst par realitāti – investīcijas un vērtības iet roku rokā. Piemēram, pētījumā noskaidrots, ka gandrīz 90% jaunākās investoru paaudzes, pieņemot lēmumus par līdzekļu ieguldīšanu, ņem vērā ESG rādītājus. Lielie pensiju fondi neiegulda līdzekļus uzņēmumos, kas nepievēršas klimata un apkārtējās vides problēmām, un tā tālāk.

Tiem, kuri ar šo jautājumu nav pazīstami, pirmajā acu uzmetienā ESG varētu šķist pārāk plašs faktoru kopums, bet īstenībā tas nozīmē konkrētu rādītāju sarakstu, pēc kuriem var novērtēt uzņēmumus. Pēc līdzīgas loģikas mēs esam analizējuši arī TOP101 uzņēmumus, galvenokārt –  ilgtspējas ziņojumu pieejamību uzņēmuma mājaslapā.

Ja kāds uzskata, ka ESG ir tukša iedoma, tad ir grūti saskatīt citas alternatīvas, kā nodrošināt tīrāku apkārtējo vidi. Tendence virzienā uz atbildīgāku nākotni ir acīmredzama, jo mēs jau šodien redzam investīciju palielinājumu ESG rādītājiem atbilstošos uzņēmumos. Vēl svarīgāk, tirgū ienāk pasaules lielākie ESG fondi. Uzņēmumam, kas šobrīd nepievēršas minētajām problēmām, nākotnē būs daudz grūtāk un dārgāk nodrošināt savu darbību. Tas nav jautājums par ticēšanu, bet klasisko piedāvājuma un pieprasījuma attiecību.

Kā vienmēr – uzņēmums pielāgosies vai mirs!

Lai turētos līdzi notikumiem un varbūt pat kādu soli priekšā, šogad mēs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu papildinājām TOP101 korporatīvās pārvaldības vērtējuma kritērijus, kas paver pārdomas raisošu ainu. Raugoties uz faktiem, no šogad Latvijas TOP 101 iekļuvušajiem uzņēmumiem, tikai 6% uzņēmumu padomē ir vismaz viens neatkarīgs padomes loceklis, un abi dzimumi ir pārstāvēti tikai 7%, kas ir pārsteidzoši maz. Savukārt valdē abi dzimumi pārstāvēti 42% uzņēmumu. Lielākos akcionārus var noskaidrot 44% gadījumu. ESG jeb ilgtspējas ziņojumi ir pieejami 36% uzņēmumu. Korporatīvās pārvaldības ziņojumus publicē 10% uzņēmumu, savukārt informāciju par risku pārvaldību, ētikas kodeksu vai tml. atklāj 32% uzņēmumu.

Tas liecina par to, ka uzņēmumiem, kas salīdzinoši ir mūsu uzņēmējdarbības flagmaņi, vēl ir plašas attīstības iespējas. Un jārīkojas ir nevilcinoties. Ne tādēļ, lai ieņemtu labāku pozīciju nākamā gada reitingos, bet lai uzturētu un uzlabotu savu pozīciju un konkurētspēju starptautisko biznesa partneru un investoru, kā arī to jauno cilvēku, kuri šīs vērtības uzskata par prioritārām – mūsu uzņēmumu nākamo klientu, darbinieku un vadītāju – acīs. Situācija, kas paveras Latvijas uzņēmumu un uzņēmēju priekšā, ir skarba, taču godīga. Ja vēlamies sacensties starptautiska līmeņa profesionālā līgā un atrasties starp uzvarētājiem, uzņēmumiem atliks vien pielāgoties vai mirt.

08.12.2020.


Eksperta viedoklis

ka-latvenergo-vertibu-ietekmes-nokavetie-vai-nepienemtie-lemumi

Kā Latvenergo vērtību ietekmēs nokavētie vai nepieņemtie lēmumi?

Skatīt vairāk
kad-un-vai-lidl-bus-sastopams-latvijas-vertigako-uznemumu-top101-saraksta

Kad un vai Lidl būs sastopams Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 sarakstā?

Skatīt vairāk
pastaves-kas-parvertisies

PASTĀVĒS, KAS PĀRVĒRTĪSIES

Skatīt vairāk