Daiga Auziņa-Melalksne,
Korporatīvās pārvaldības konsultatīvās padomes vadītāja, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja

Pēdējās desmitgades laikā dažādi skandāli ir rotājuši masu mediju virsrakstus un arī saviļņojuši sabiedrības prātus. Gan par Latvijas iespējamo nokļūšanu pelēkajā sarakstā, gan par apsūdzībām un izmaiņām Latvijas lielāko valstij piederošo uzņēmumu vadībā, gan saistībā ar privātu uzņēmumu bankrotiem, gan skandāliem būvniecības nozares ietvaros, apsūdzībām par karteļiem, kā arī necaurspīdīgiem sabiedriskā transporta iepirkumiem un politiskās ietekmes izmantošanu.

Vai sliktai pārvaldībai ir cena?

Sākotnēji varētu likties, kas gan visiem šiem dažādajiem notikumiem ir kopīgs? Un galu galā vai par to vispār ir jāuztraucas – varbūt tās ir tikai katra uzņēmuma vai nozares iekšējās problēmas, vai valsts “augšanas grūtības”?

Tomēr, manuprāt, uz šiem skandāliem var skatīties zināmā kopsakarībā. Vienojošais elements, kādēļ par tiem ir jāuztraucas Latvijas sabiedrībai, ir ne tikai tas, ka skandāli negatīvi iespaido valsts starptautisko reputāciju un tēlu, bet arī tas, ka šiem skandāliem ir ļoti konkrēta un augsta cena, kuru maksā visa sabiedrība.

Vienojošais elements pieminētajiem skandāliem ir slikta pārvaldība gan valsts, gan katra skandālā iesaistītā privātā uzņēmuma līmenī. Sliktai pārvaldībai ir cena. Šī cena izpaužas caur “banku glābšanas” plāniem un budžeta iepludināšanu šo banku kapitālā, kā rezultātā samazinās nauda izglītībai, medicīnai un daudzām citām Latvijas sabiedrībai būtiskām vajadzībām. Caur to, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu ir radījusi grūtības piesaistīt finansējumu legālā uzņēmējdarbībā, jo gandrīz viss valsts sektors gadu strādā pie tā, lai Latvija nenonāk pelēkajā sarakstā, bet kad šis drauds ir novērsts, tad tikpat daudz laika ir vajadzīgs, lai normalizētu situāciju un, iespējams, lai “atskrūvētu” par ciešu “piegrieztās skrūves”. Kad Latvijas vērtīgākajam uzņēmumam bez pamatojuma tiek atlaista padome un jaunas izvēle prasa vairāk nekā gadu, kāds varētu teikt, ka tā nav liela problēma, jo viss taču notiek. Taču iztēlosimies uz brīdi kuģi, kas atstāts bez kapteiņa -vai tas nav riskanti, bīstami un bezatbildīgi?

Par visām šīm nejēdzībām beigās samaksā Latvijas sabiedrība, tostarp par neizmantotajām biznesa iespējām, konkurences trūkumu daudzās nozarēs, ēnu ekonomiku, izglītības un medicīnas aprūpes kvalitāti, nepietiekošo atalgojumu un kapacitāti, ko skaudri izjūtam ik dienu.

Tāpēc, lai aktualizētu un skaidrotu labas korporatīvās pārvaldības nozīmīgumu, izpratni un piemērošanu, kā arī sniegtu ieteikumus par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem korporatīvās pārvaldības jomā, Latvijā ir izveidots jauns Korporatīvās pārvaldības kodekss.

Kodekss sastāv no 17 principiem, kas veicina uzņēmuma ilgtermiņa vērtības pieaugumu, tā efektīvu pārvaldību un darbības caurskatāmību. Īpaša uzmanība pievērsta padomes lomai stratēģijas izstrādē un ieviešanā; neatkarīgo padomes locekļu lomai; padomes sastāva dažādības aspektiem; iekšējai kontrolei un risku pārvaldībai; uzņēmuma iekšējās uzvedības kultūras un ētiskas uzvedības standartam; interešu konfliktu vadībai un uzņēmumu darbības caurskatāmībai un atklātībai pret sabiedrību.

Vai šajā Kodeksā iekļauto principu ievērošana garantē nemainīgus biznesa panākumus – visdrīzāk nē, bet labas pārvaldības trūkums pavisam noteikti garantē zaudējumus akcionāriem, uzņēmumu vadībai, darbiniekiem, valstij un sabiedrībai kopumā. Labas pārvaldības trūkums ietekmē Latvijas starptautisko reputāciju un investīciju piesaisti, Latvijas biznesa vides un publiskā sektora reputāciju gan valsts iedzīvotāju, gan sadarbības partneru acīs, samazinot Latvijas konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm.

Kāpēc laba pārvaldība ir svarīga?

Laba pārvaldība ir svarīga sabiedrībai, jo labāk pārvaldīti uzņēmumi ir ilgtspējīgāki, sniedz kvalitatīvākus pakalpojumus, maksā lielākus nodokļus, rada jaunas, labi apmaksātas darba vietas, veicinot iedzīvotāju kopējo labklājību.

Laba pārvaldība ir svarīga uzņēmumiem, to akcionāriem un vadībai, jo labāk pārvaldīti uzņēmumi ir vērtīgāki, spēj maksāt lielākas dividendes, lielākas algas un būt iekārojamāki darba devēji. Šādiem uzņēmumiem ir labāka reputācija. Tie ir noturīgāki krīzes situācijās un spēj piesaistīt nepieciešamās investīcijas.

Laba pārvaldība ir svarīga investoriem un pensiju fondiem, jo paver jaunas investīciju iespējas, sniedz augstāku ieguldījumu atdevi un rada zemāku risku.

Laba pārvaldība ir svarīga politikas veidotājiem, jo labi pārvaldīti uzņēmumi iemaksā vairāk naudas valsts budžetā, kuru tālāk var novirzīt izglītībai, veselībai, infrastruktūras pilnveidošanai. Uzņēmējdarbības vide kļūst konkurētspējīga, kas savukārt veicina ilgtspējīgāku ekonomisko attīstību un konkurētspēju, tādējādi vairojot arī valsts pievilcību ārvalstu investīcijām.

Kopumā labāk pārvaldīti uzņēmumi un valsts rada lielāku potenciālu sabiedrības un ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei, radot lepnumu par savu valsti tās iedzīvotājiem.

Kā radās jaunais Kodekss, un kam tas būtu jāievēro?

Apvienojot privātā un publiskā sektora ekspertus, Tieslietu ministrijas paspārnē pirms diviem gadiem tika izveidota Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome, ar mērķi izstrādāt jaunu Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksu. Kodeksā ietvertie principi apkopo labāko starptautisko praksi uzņēmumu pārvaldībā un var tikt piemēroti jebkuram uzņēmumam. 2020. gada nogalē padome pabeidza darbu pie Kodeksa izstrādes. Vadot padomi, man bija gods strādāt kopā ar Jūliju Bistrovu, Lieni Dubavu, Gati Flinteru, Zani Eglīti-Fogeli, Andri Grafu, Baibu Lielkalni, Maiju Orbidāni, Baibu Strupišu, Ilzi Tīmani un Māri Vainovski.

Kodekss ir tapis ekspertu diskusijās, pētot citu valstu korporatīvās pārvaldības kodus, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem. Izstrādes laikā kodeksā ietvertās rekomendācijas ir apspriestas un diskutētas ar privātā un valsts sektora valdes un padomes locekļiem, uzraugošajām institūcijām, nevalstisko sektoru un akadēmiskās vides pārstāvjiem.

Ir svarīgi, lai Kodeksā ietvertos principus ievēro sabiedriskas nozīmes struktūras (finanšu institūcijas, biržā kotēti uzņēmumi), publisku personu kapitālsabiedrības un atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrības ( augstskolas, ostas u.c.), kā arī citi uzņēmumi ar plašu akcionāru sastāvu vai sistēmisku ietekmi Latvijas ekonomikā. Tas ir piemērojams atbilstoši “ievēro vai paskaidro” principam. Šis princips paredz pienākumu ievērot visus Kodeksā ietvertos principus un sniegt informāciju par to ievērošanu, vai arī atbilstoši paskaidrot atkāpšanos no principa piemērošanas.

Galvenā Korporatīvās pārvaldības kodeksa iecere ir, lai tas būtu “dzīvs” dokuments, par kuru ir iespējams diskutēt, un kuru laika gaitā ir vēlams pilnveidot, lai tas kalpotu kā ceļa karte gan Latvijas uzņēmumiem, gan politikas veidotājiem. Kodekss ir pieejams Tieslietu ministrijas mājaslapā .