/Mikus Janvars, Porta Finance partneris/
Telekomunikāciju nozare pēdējos gados no snaudoša un mazliet garlaicīga sektora ir kļuvusi par vienu no karstākajiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu kaujas laukiem Eiropā. Papildus pēdējā laika redzamākajam darījumam – fiksēto telekomunikāciju operatora British Telecom plānam iegādāties Lielbritānijas lielāko mobilo operatoru EE par 12,5 miljardiem mārciņu – Eiropā ir notikusi virkne citu nozīmīgu nozares M&A darījumu. Kas tad ir pamodinājis telekomunikāciju M&A lāci no ziemas miega?
Telekomunikāciju nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Papildus eksponenciāli pieaugošajam datu apjomam, kas ar katru gadu arvien vairāk noslogo telekomunikāciju tīklus un uzstāda aizvien augstākas prasības investīcijām infrastruktūrā, nozares spēlētājiem nākas saskarties ar virkni citu iepriekš nepieredzētu izaicinājumu.
Arvien pastiprinās dažādu regulāciju ietekme uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem. Eiropas Savienība ar katru gadu arvien agresīvāk ierobežo viesabonēšanas tarifus, cenšoties padarīt dalībvalstu vienoto tirgu arvien atvērtāku. Klienti viennozīmīgi ir ieguvēji, taču nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu pārskati nav. Turpina pieaugt spiediens uz operatoru darbības finanšu rezultātiem un peļņas maržām.
Būtiski mainās arī telekomunikāciju tirgus spēlētāju attiecības ar satura piegādātājiem. Arvien populārāki kļūst dažādi tiešie satura piegādes risinājumi, kas apdraud nozares uzņēmumu pozīcijas. Tādi tiešie satura piegādātāji kā Youtube (Google) un Netflix ieņem arvien nozīmīgāku lomu mūsu mediju “patēriņa grozā”, bieži vien cenšoties reducēt telekomunikāciju operatoru lomu līdz “muļķīgās caurules” (dumb pipe) līmenim.
Kā ar šiem un citiem nozares izaicinājumiem galā tiek Eiropas vadošie telekomunikāciju uzņēmumi? Daudzi operatori ir izvēlējušies paļauties uz diviem burvju vārdiem – konverģence un konsolidācija. Virknē Eiropas valstu notiek nozares spēlētāju, īpaši mobilo operatoru, konsolidācija. O2 un Hutchinson darījumi Lielbritānijā un Īrijā kā arī Telia Sonera un Telenor apvienošanās Dānijā ir tikai daži no nozarei raksturīgajiem iekšējās konsolidācijas darījumiem, kas tipiski notiek četriem mobilajiem operatoriem konsolidējoties trijos. Konverģence savukārt ir fiksēto un mobilo operatoru apvienošanās. Arī šeit ir virkne piemēru ar pēdējā gada laikā notikušiem darījumiem. Jau minētais British Telecom / EE darījums kā arī Vodafone / Ono darījums Spānijā ir tikai daži no skaļākajiem piemēriem.
Ar konsolidācijas un konverģences darījumiem telekomunikāciju operatori cenšas padarīt savu izmaksu bāzi efektīvāku, piedāvāt patērētājiem 4-play pakalpojumus (TV, internets, mobilā balss un fiksētā balss), samazināt klientu zudumus (churn) kā arī uzlabot konkurētspēju ar mediju un tiešā satura piegādes uzņēmumiem.
Ko šīs tendences nozīmē Latvijai? Mobilo operatoru konsolidācija Latvijā ir maz ticama – Eiropas Savienībā nav precedenta, kura ietvaros tirgū paliktu tikai 2 operatori. Taču konverģence šķiet ļoti loģisks solis. Lattelecom un LMT ir divi mūsu telekomunikāciju nozares flagmaņi, kas izskatās pēc ļoti piemērotiem konverģences darījuma kandidātiem. Uzņēmumiem ir līdzīga akcionāru struktūra, tirgū vēl nav pieejams 4-play piedāvājums un uzņēmumu padomes ir apstiprinājušas būtisku apvienošanās sinerģiju esamību. Ir nopietns pamats, lai konverģences jautājums nonāktu uzņēmumu akcionāru dienas kārtībā.
