Finanšu pakalpojumu nozares pirmā vieta TOP101 reitingā ir apbrīnojams sasniegums, ievērojot, cik nelielu daļu finanšu pakalpojumi veido ekonomikā – nozares pievienotā vērtība ir tikai ~4,5% no kopējās. Tirdzniecības un apstrādes rūpniecības daļa mērāma padsmitos procentu. Tiesa gan, šīs nozares pētījumā ir sadalītas trīs daļās, bet, arī tās apvienojot, uzņēmumu vērtība kopsummā tomēr mazliet atpaliek no finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Šie it kā nav spožākie laiki nozares vēsturē. 2007. gadā tās atrāviens no pārējām bija pat vairākkārtējs, bet turpmāko divu gadu laikā uzņēmumu kopējā vērtība samazinājās gandrīz sešas reizes. Tas parāda, cik finanšu pasaule ir jutīga pret ekonomikas cikla svārstībām. Kopš 2009. gada vērtība atkal augusi. To virzījuši divi faktori. Atkal pelnīt sākušas bankas, kuras pakalpojumus sniedz galvenokārt Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Atdeve no pašu kapitāla gan it kā ir nekas īpašs uz kopējā fona, bet šo uzņēmumu kapitāls ir ļoti liels, to nosaka nozares īpatnības. Galvenokārt uz pakalpojumu eksportu vērstie finanšu uzņēmumi gan darbojas izcili sekmīgi.

Var droši prognozēt, ka turpmākajos gados uz iekšējo tirgu orientētā nozares daļa strauji attīstīsies. Nav šaubu, ka kopējā kredītportfeļa samazināšanās Latvijā drīz beigsies. Augošā ekonomika un patērētāju ieradumu maiņa, vairāk izmantojot maksājumu kartes, jau dažus gadus rada pieaugošus ienākumus norēķinu pakalpojumos. Arī jauno kredītu apjoms aug jau pašlaik, bet pagaidām vēl nespēj pilnībā kompensēt iepriekš izsniegto kredītu amortizācijas un arī joprojām aktuālo norakstīšanas efektu. Negatīvs faktors vēl vairākus gadus būs ļoti zemais bāzes procentu likmju līmenis, kas ierobežo spējas gūt procentu ienākumus.

Iespējams, ka pakalpojumu eksportētāji spēs noturēt uzņemto tempu, bet to jau ir daudz grūtāk paredzēt. Latvijas finanšu pakalpojumu eksports iepriekšējo pīķi sasniedza 2008. gadā, kad tas bija 610 miljoni eiro, kopš 2000. gada kāpjot vairāk nekā astoņas reizes. Zemākais punkts ciklā (2010. gadā) bija tikai nedaudz vairāk nekā puse no šī līmeņa: 332 miljoni, bet jau pēc gada atsākās pakāpenisks pieaugums. Šogad eksports visdrīzāk pārsniegs 500 miljonus eiro jeb aptuveni 2% IKP. Tātad finanšu nozare ne tikai sniedz svarīgus pakalpojumus valsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet arī pelna naudu citās valstīs. Turklāt pieaugošā kompetence šajā jomā ir faktors, kas virza arī biznesa un IT pakalpojumu eksportu, jo nepieciešamās kompetences ir savstarpēji papildinošas. Rīgā bāzēts intelektuālo pakalpojumu eksporta klāsteris iegūst arvien skaidrākas aprises, tas kļūst par svarīgu mūsu galvaspilsētas attīstības virzītāju. 

Pēteris Strautiņš,

DNB bankas ekonomikas eksperts