Vērtējot Latvijas farmācijas industrijas ražojošos uzņēmumus, tos pēc vairākiem parametriem var dalīt divās grupās:

• lielie uzņēmumi (AS Olainfarm un AS Grindeks) un mazie uzņēmumi (SIA Silvanols, SIA Pharmidea, SIA Rīgas farmaceitiskā fabrika un vēl 15);
• uzņēmumi, kas izstrādā oriģinālproduktus (augsta riska produktu stratēģija, nozīmīgi pētniecības un attīstības izdevumi, virs 15% no apgrozījuma katru gadu), un uzņēmumi, kas izvēlējušies zema riska produktu stratēģiju (pēcpatenta medikamenti, uztura bagātinātāji).

Vispirms TOP101 kontekstā svarīgi aplūkot to, kā veicies lielajiem nozares uzņēmumiem.

AS Grindeks ir vienīgais Latvijas farmācijas uzņēmums, kas izstrādā oriģinālzāles un dara to sadarbībā ar vadošo farmācijas pētniecības organizāciju – Latvijas Organiskās sintēzes institūtu. Protams, Grindeks izstrādā arī pēcpatenta (angliski – generics) zāles, taču pētniecības un attīstības izmaksu (research&development investments) lauvas tiesu novirza oriģinālzālēm. Tāpēc ar piesardzīgu optimismu uzskatu, ka Grindeks apgrozījuma kritums 2014. un 2015. gadā uz 90 miljonu eiro līmeni ir tikai vidēja termiņa (2–3 gadi) problēma, jo oriģinālzālēm ir globālās izplatīšanas vai aiz-licencēšanas (out-licencing) potenciāls, līdz ar to apgrozījuma pieaugums var būt vairākkārtējs.

AS Olainfarm ir izvēlējies zemāka riska attīstības stratēģiju, galvenokārt izstrādājot un ražojot pēcpatenta zāles. Apgrozījuma un peļņas palielināšanas nolūkā Olainfarm diversificēja attīstības stratēģiju trīs virzienos: sava produkta portfolio atjaunināšanā ar esošo molekulu ietērpšanu jaunās zāļu formās (value added generics), SIA Silvanols iegādi, līdz ar to ieejot uztura bagātinātāju uz bezrecepšu zāļu tirgus segmentā, un aptieku ķēdes iegādi, tādējādi iegūstot prognozējamu, garantētu peļņas maržu zāļu mazumtirdzniecībā. Ja Olainfarm turpinās arī tirgus diversifikāciju pašražotajām recepšu zālēm, izaugsme visdrīzāk turpināsies tikpat strauji.

Mazo uzņēmumu grupā no ražojošajiem farmācijas uzņēmumiem līderi ir SIA Silvanols, SIA Pharmidea, SIA Rīgas farmaceitiskā fabrika. 2014. gadā viņu apgrozījums bija 2–4 miljonu eiro diapazonā, kas ir 20–25 reizes mazāk nekā nozares flagmaņiem. Gan Silvanols, gan Pharmidea aktīvi strādā eksporta tirgos, katrs specializējoties savā virzienā – Silvanols uz dabas vielām balstītās bezrecepšu zālēs un uztura bagātinātājos, Pharmidea – sterilās injekciju zālēs slimnīcām. Mazie ražotāji nebūs lieltonnāžas produkcijas ražotāji, tāpēc ir jāspecializējas noteiktās zāļu nišās, taču vienlaikus jācenšas savus produktus piereģistrēt divos trijos lielajos eksporta reģionos – Eiropas Savienībā, Tuvajos Austrumos, Dienvidaustrumāzijā. Ja tas izdodas, pateicoties labiem mārketinga partneriem mērķa valstu tirgos, apgrozījuma pieaugums 20–30% gadā un tam sekojošs uzņēmumu vērtības pieaugums nebūs nekas neiespējams.

Nākamajos gados būs interesanti vērot, vai mazie zāļu ražotāji apsteigs nozares flagmaņus tādā parametrā kā produktivitāte (apgrozījums uz strādājošo). Tā būtu veselīga tendence nozares iekšējai konkurencei.

Latvijas zāļu ražotājiem nākamajos gados ir labas perspektīvas sava apgrozījuma un peļņas palielināšanai, ja tiks realizētas šādas stratēģijas:

• savu zāļu distribūcijas kanālu veidošana diversificētos tirgos (teiksim, 20 valstis ar iedzīvotāju skaitu virs 50 miljoniem – kopā miljarda iedzīvotāju tirgus);
• savos zāļu produktu portfolio attīstot nišas produktus (nevis aspirīnu, bet, piemēram, grūtniecību veicinošas zāles);
• izstrādājot efektīvākas zāļu formas jeb value added generics (zāļu molekulas piegādes veidi, kas ir efektīvāki par standarta tableti);
• attīstot pilnu ražošanas ciklu – sintezējot aktīvo vielu un ražojot gatavo zāļu formu, darot pašiem vai sadarbojoties vairākiem uzņēmumiem Latvijā.

Vitālijs Skrīvelis