Pēdējo pārdesmit gadu laikā tehnoloģijas attīstība ir ietekmējusi praktiski visas industrijas. Arī cilvēku uzvedība un attieksme pret tehnoloģiju izmantošanu ir krietni mainījusies – ja sākotnēji likās nedaudz smieklīgi iegādāties telefonu bez pogām un it kā ar kaut kādām datora pazīmēm (jo telefons tak ir domāts, lai piezvanītu un aizsūtītu īsziņu), tad tagad šī nelielā ierīce ir pārņēmusi lielu daļu ikdienā nepieciešamo funkciju. Finanšu nozare nebūt nav izņēmums tehnoloģiju ieviešanā savā darbā, un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (turpmāk – FinTech) noteikti ir daļa no šīs attīstības. Tomēr jautājums, ko šajā rakstā mēģināšu pacelt, ir, vai FinTech saucamā revolūcija patiešām ir revolūcija, vai tikai nosaukums normālai attīstībai, kas, protams, mūsdienās notiek daudz straujāk, tomēr savās iezīmēs diez ko no vēstures neatšķiras.
Viena no FinTech uzņēmumu pazīmēm ir tas, ka finanšu institūciju darbības tiek sašķeltas pa funkcijām un attiecīgais FinTech uzņēmums kādu no šīm pamatfunkcijām (piemēram, aizdevumi, maksājumi, investīcijas utt.) spēj izdarīt efektīvāk kā banka. Un viens no aspektiem, kādēļ bankas šīs funkcijas nespēj nodrošināt tikpat efektīvi, ir izmēra faktors. FinTech uzņēmumi ir mazāki, inovatīvāki un spēj pieņemt lēmumus ātrāk, līdz ar ko principā ir spējušas apdzīt bankas šajā attīstības fāzē konkrētajā nišā.
Tomēr, manuprāt, tas ir tikai laika jautājums līdz šiem (veiksmīgajiem) FinTech uzņēmumiem vairs nebūs šī mazā uzņēmuma priekšrocība. Tie aug gan organiski, gan tiek pievienoti lielākām finanšu institūcijām, gan arī nepaies ne ilgs laiks, kad paši savā starpā sāks apvienoties. Kā dažus no dzinējspēkiem var minēt, piemēram, uzņēmumu vēlmi pēc papildus pakalpojumu pārdošanas citas platformas klientiem un citām iespējamām sinerģijām, kā arī klientu vēlme pēc one stop shop. Skaidrs, ka ir iespējama situācija, kur ieguldījumus veicam vienā platformā, aizņemamies citā, maksājumus veicam vēl caur citu utt. Tomēr ilgtermiņā šis ir maz ticams scenārijs, kādā brīdī būs nepieciešamība pēc vienas kopējas platformas (vai tomēr bankas).
Skatoties jau specifiskāk uz dažām FinTech apakšnozarēm, nevar nepieminēt savstarpējo aizdevumu platformas vai popularitāti iegūstošo hibrīdaizdošanu (bankas iegulda aizdevumu platformās, līdz ar ko netieši ieguldot mazākos projektos, kurus citkārt neatmaksātos izskatīt un finansēt). Ņemot vērā, ka mazie un vidējie uzņēmumi lielākoties ir ekonomikas dzinējspēks, un tieši šiem uzņēmumiem hibrīd finansēšanas veids ir izdevīgs, tad šāds virziens, protams, ir ļoti apsveicams un ir jāveicina. Pie tam, ar dažādām tehnoloģiskām inovācijām šīs platformas aizdevumu un ieguldīšanas funkcijas ir padarījušas krietni efektīvākas. Tomēr nevar aizmirst arī risku, ko šādi aizdevumi nes. Daļai no šiem kredītu portfeļiem ir liels sistemātiskais risks (deja vu?), kas nozīmē, ka sadalot risku un diversificējot portfeli risks kļūst tikai šķietami mazāks. Es nebūt nesaku, ka aizdevumu platformas būtu riskantākas kā uz to norāda atdeves rādītāji, tomēr galvenais ir gan investoram, gan regulatoram apzināties attiecīgā portfeļa risku.
Pabeidzot uz visnotaļ pozitīvas nots, es tomēr ticu, ka ir virkne tehnoloģiju, kas visticamāk izmainīs finanšu sektoru un iespējams arī pavilks līdzi citas industrijas. Kā piemēru var minēt blockchain tehnoloģiju, kas var izmainīt trešās puses nepieciešamību savstarpējo darījumu verificēšanā. Jau tagad daudzas lielās bankas investē, lai ieviestu šo tehnoloģiju savos pakalpojumos un darījumos, tādēļ ir paredzams, ka blockchain, kas sākotnēji bija tikai platforma priekš virtuālās valūtas Bitcoin (līdzīgi kā sākotnēji telefons bija domāts, lai zvanītu un rakstītu īsziņas), nākotnē kļūs par būtisku darījumu veikšanas sastāvdaļu.
Savelkot kopā varu teikt, ka FinTech uzņēmumu attīstība un rašanās noteikti ir nepieciešama un ir jāveicina, tīri tādēļ, lai finanšu nozare turētos līdzi kopējai tehnoloģiskajai attīstībai. Tomēr nevajag naivi domāt, ka katrs uzņēmums, kas sevi sauc par FinTech, mainīs banku un apdrošināšanas nozari līdz nepazīšanai. Protams, daļa no tiem finanšu sektoru uzlabos, līdz ar ko intriģējošais jautājums paliek tikai vai un kādas būs izmaiņas nozares TOP spēlētāju vidū, nevis vai šī tūkstošiem gadu ilgā nozare pēkšņi izbeigsies.
Dace Medne, Prudentia asociētā direktore
