KĀPĒC LATVIJAS UN IGAUNIJAS VĒRTĪGĀKO UZŅĒMUMU TOP 101 ATŠĶIRAS, UN KAS MUMS AR KAIMIŅIEM TOMĒR LĪDZĪGS?
Kārlis Krastiņš, Prudentia vadošais partneris
Lieki atgādināt, cik ļoti Latvijā un visā pasaulē esam noguruši no Covid- 19 pandēmijas. Nesenie paziņojumi par efektīvām vakcīnām dod cerības, ka šī pandēmija beigsies. Tomēr pasaulē kaut kas jau ir neatgriezeniski mainījies — pandēmija sekmējusi revolucionāras un būtiskas pārmaiņas.
Visiem uzņēmējiem darbs 2020. Gadā ir milzīgs izaicinājums. Citiem tā ir cīņa par dzīvību un nāvi. Arī šī TOP101 veidošana notiek ārkārtas apstākļos, jo jāpaspēj abās valstīs izanalizēt aptuveni 700 gada pārskatu rekordīsā laikā — uzņēmumi tos varēja iesniegt līdz oktobra beigām. Un Covid-19 dēļ gada pārskatu analīzei jāpievērš trīskārša uzmanība, lai nekļūdītos ar ilgtermiņa naudas plūsmas aprēķināšanu.
Analizējot vērtīgākās Latvijas un Igaunijas TOP101 kompānijas, Covid-19 ietekme atspoguļojas divējādi. Pirmkārt, tā ir tieša — atbilstoši biržu reakcijai, jo izmantojam salīdzinošos nozaru datus par šī gada jūnija beigām. Tad biržās un ekonomikā kopumā bija jau ieplūduši daudzi triljoni likvīdas naudas dažādās valūtās no centrālo banku un valdību atbalsta darbībām. No otras puses, šie jaunākie gada pārskati ir par 2019. gadu — tātad kompāniju individuālie darbības rādītāji un pandēmijas ietekme uz tiem parādīsies tikai, veidojot TOP101 nākamgad. Tas arī izskaidro, kāpēc topā vēl aizvien diezgan augstās vietās ir tādas kompānijas kā Tallink, airBaltic vai Infortar, kuru pamatdarbība ir starptautiskie pasažieru pārvadājumi un viesnīcu bizness — nozares, kas ļoti smagi cietušas un turpina ciest no pandēmijas. Šo kompāniju darbība 2019. gadā bija veiksmīga, un gada pārskati to arī ataino. Savukārt 2020. gadā šīs kompānijas ir saņēmušas valdību atbalstu un turpina pielāgoties krīzei, tomēr pagaidām vēl ir ļoti grūti spriest par situācijas attīstību tuvākajos mēnešos.
Raiņa citāts virsrakstā adekvāti raksturo Latvijas un Igaunijas TOP101 kompāniju darbību pandēmijas apstākļos. Pandēmija ir mainījusi pasauli, un kompānijām jāmainās līdzi. Daudzas darbības, pakalpojumi, produkti, procesi milzīgā tempā pāriet digitālā vidē. Izrādās, daudz ko var nodrošināt attālināti.
Latvijā TOP101 kopējā vērtība ir 16,4 miljardi eiro, par 3,3% mazāka nekā iepriekšējā gadā. Igaunijā — 20,7 miljardi eiro, bez izmaiņām pret iepriekšējo gadu. Tātad kopējā vērtības dinamika ir ļoti līdzīga, būtībā nav izmaiņu gada laikā.
Abās valstīs pirmo pozīciju ieņem elektrības ražošanas un tirdzniecības kompānijas — Latvenergo un Eesti Energia. Abu vērtības ir diezgan tuvas, tomēr redzam atšķirīgas tendences. Eesti Energia vērtība gada laikā ir kāpusi par 28%, turpretī Latvenergo tikai par 5%. Te svarīgi pieminēt, ka Latvenergo zaudēja būtisku daļu savas vērtības reorganizācijas rezultātā, jo 2019. gadā tika sākta elektrības pārvades aktīvu nodošana Augstsprieguma tīklam. Tādējādi lielākā daļa pašreizējās Augstsprieguma tīkla vērtības (219 miljoni eiro) pārgāja no Latvenergo uz šo kompāniju un ļāva tai pirmo reizi iekļūt TOP101.
No otras puses, Latvenergo vēsturiski lielāko daļu elektrības ražo no atjaunojamiem resursiem (hidroenerģija), savukārt Eesti Energia tikai pēdējos 3—5 gados ir veikusi būtiskus ieguldījumus atjaunojamās elektrības ražošanā, piemēram, 2018. gadā par 289 miljoniem eiro iegādājās vēja parkus Igaunijā un Lietuvā.
Pašlaik investori ļoti augstu vērtē «zaļās» enerģijas ražotājus. To nosaka starptautisko organizāciju un valstu politika, kas atbalsta klimatam saudzīgus risinājumus, un arī tas, ka tehnoloģijas strauji attīstās, atjaunojamā enerģija pamazām kļūst rentabla bez valsts subsīdijām.
Spilgts piemērs ir samērā augstā cena, kuru investori maksāja par Lietuvas Iginitis Group IPO, kas lielā mērā balstās kompānijas agresīvajos plānot investēt zaļajā enerģijā ( kotēšanās brīdī uzņēmuma vērtības reizinātājs bija 10,5). Pagaidām Latvenergo savos pārskatos atsevišķi neizdala EBITDA tādā griezumā, kas ļautu redzēt atsevišķi zaļo enerģiju un fosilo. Ja topa veidotājiem būtu pieejams šāds EBITDA griezums, iespējams, tas ļautu Latvenergo novērtēt augstāk.
TRĪS ATŠĶIRĪBAS
Kāpēc Latvijas TOP101 kopējā vērtība ir par 21% mazāka nekā Igaunijas TOP101? To lielā mērā ietekmē trīs faktori.
Pirmais ir rentabilitāte. Igaunijas kompāniju EBITDA maržu mediāna ir 28%, savukārt Latvijas — 16%. Jo lielāka peļņa, jo lielāka uzņēmuma vērtība.
Otrais ir nozaru struktūra un atšķirīgais investoru viedoklis par nozaru vērtību. Attiecīgi Latvijā uzņēmuma vērtības/EBITDA reizinātāju mediāna ir 8, Igaunijā 8,6 — tas parāda, ka Igaunijas TOP101 ir vairāk pārstāvētas tādas nozares, kuras investoru acīs ir «vērtīgākas». Būtiska ir Igaunijas nekustamo īpašumu nozare, jo tai ir ļoti augsta rentabilitāte.
Trešais ir mazāks tiešs, bet arī objektīvs. Investori ir vairāk gatavi maksāt par kompānijām, ja tās ir sakārtotas un caurskatāmas. Latvijā vidējais korporatīvās pārvaldības koeficients ir 30, bet Igaunijā — 40 (no maksimālā rādītāja 100). Latvijas TOP101 ir pieci biržā kotēti uzņēmumi, Igaunijā — astoņi. Protams, šeit ir vieta izaugsmei gan Igaunijas, gan Latvijas kompānijām.
Nozaru griezumā par Igauniju interesanti pieminēt, ka vērtīgākās nozares pozīcijās ir izvirzījušies nekustamie īpašumi, kas iepriekš ieņēma otro vietu. Šīs nozares īpatsvars kopējā vērtībā ir gandrīz 20%. Latvijā šī nozare TOP101 ir maznozīmīga — veido tikai 2,6%. Tas tiešām ir ļoti savdabīgi, jo atšķirības IKP griezumā nav tik lielas. Šāda atšķirība bija vērojama arī iepriekšējā gada TOP101, bet šogad starpība vēl palielinājusies. To var skaidrot ar diviem apstākļiem — lielāku nekustamo īpašumu tirgus attīstību Igaunijā pēdējos 5—10 gados un to, ka Igaunijā ir ievērojami vairāk koncentrēts lielu attīstītāju tirgus. TOP101 ir 26 (!) igauņu attīstītāji un tikai pieci latviešu.
Latvijā TOP101 līdere ir patēriņa preču tirdzniecības nozare — 18,3% no kopējā apjoma, savukārt Igaunijā tā pat nesasniedz 5%. Interesanti, ka Latvijas kompānijas ir priekšā Igaunijai IT un telekomunikāciju nozarē — attiecīgi 8,6% un 5,6%. Atšķirība veidotos vēl būtiskāka, ja Latvijas TOP101 būtu iekļauts vērtīgākais nozares spēlētājs Mikrotīkls, bet diemžēl kompānija līdz TOP101 sagatavošanas brīdim nebija iesniegusi VID 2019. gada pārskatu, tādēļ netika iekļauta topā.
Savukārt līdzīgās proporcijās abās valstīs TOP101 ir pārstāvēta komunālo pakalpojumu nozare, kā arī transports, tranzīts un loģistika.
Kas gaidāms nākotnē? Prognozēju, ka tehnoloģijas, 5G pieejamība un uzņēmumu gatavība ieviest jaunus tehnoloģiskus risinājumus būtiski ietekmēs arī TOP101 struktūru un vērtības tuvākajā nākotnē — gan privātajā sektorā, gan valsts uzņēmumos.
Latvijai noteikti ir iespējas mazināt vērtības starpību ar Igaunijas TOP101. To var panākt, uzlabojot rentabilitātes rādītājus, kā arī TOP101 iekļūstot strauji augošiem un globālajā tirgū strādājošiem uzņēmumiem (Printful u. c.) un veiksmīgi kotējot biržā Latvenergo vai kādu citu uzņēmumu, kur investori nosaka ievērojami augstāku vērtību.
Publicēts Ir Nauda, decembris, 2020
