Korporatīvās vērtības oksimoroni - kad atvērtība ir svarīgāka par finansēm

Kristupas Kukarskas.

Confidentus partneris

Uzņēmums var būt lielāks un finansiāli spēcīgāks, bet tas ne vienmēr padara to vērtīgāku. Mūsdienās uzņēmuma vērtību veido daudzi mainīgie lielumi - tā finansiālais stāvoklis, nākotnes perspektīvas, nozares, kurā tas darbojas, novērtējums. Tomēr papildus šiem finanšu kritērijiem tādi novērtējuma elementi kā korporatīvā pārredzamība, atvērtība, ilgtspēja, korporatīvā pārvaldība un labākā prakse kļūst arvien nozīmīgāki.

Pirmo reizi Baltijas valstu TOP30 vērtīgāko uzņēmumu aptaujā, kas tika veikta visās trīs Baltijas valstīs, tika gūti daži ļoti pārsteidzoši secinājumi. Baltijas valstu vērtīgāko uzņēmumu TOP30 sarakstā iekļauti uzņēmumi, kuru vērtība ir no 561 miljona eiro līdz 4,7 miljardiem eiro. To vidū ir desmit uzņēmumi, kuru galvenie biroji atrodas Lietuvā un Igaunijā, trīs uzņēmumi, kas reģistrēti Latvijā, un septiņi uzņēmumi, kas veic plašu darbību visās trīs Baltijas valstīs, lai gan to galvenie biroji atrodas citās valstīs.

“Thermo Fisher Scientific Baltics”, kam izdevies ievērojami palielināt apgrozījumu un uzlabot savu pozīciju vienā no daudzsološākajām darbības nozarēm, bija ļoti tuvu tam, lai apsteigtu “Vilniaus Prekyba”, šķietami nesatricināmo Baltijas mazumtirdzniecības flagmani. Korporatīvā pārvaldība bija galvenais faktors, kas ļāva “Vilniaus Prekyba” ieņemt 1. vietu. Citiem vārdiem sakot, ja “Thermo Fisher Scientific Baltics” pievērstu tikai nedaudz vairāk uzmanības korporatīvajai pārvaldībai, iespējams, ka šogad galīgajā novērtējumā mums būtu cits uzvarētājs.

Varētu domāt, ka uzņēmumiem ir ļoti vienkārši atklāt par sevi vairāk informācijas publiski, ievietot vairāk informācijas savās tīmekļa vietnēs par savu darbību, vērtībām, sociālo atbildību, finanšu rezultātiem, pārvaldes institūcijām un to dalībniekiem, akcionāriem. Jā un nē. Papildus galvenajiem uzņēmējdarbības rādītājiem uzņēmumi arvien vairāk pievērš uzmanību citiem svarīgiem rādītājiem, piemēram, vides ilgtspējai, uzņēmējdarbības procesu pārredzamībai, labas prakses politikas ieviešanai un ievērošanai, lai uzlabotu savu reputāciju un tēlu investoru un sabiedrības acīs. Ar principu publisku deklarēšanu vairs nepietiek, tie ir arī konsekventi jāievēro, kas prasa daudz vairāk pūļu nekā vienkārša to publiskošana.

Klaipēdas un Tallinas ostu piemērs vislabāk parāda, kāpēc uzņēmuma EBITDA lielums nenozīmē uzvaru galīgajā vērtējumā - lai gan neviens nešaubās, ka Klaipēdas osta ir lielākā un nozīmīgākā Baltijas valstu osta kravu apjoma ziņā, Tallinas ostai izdevās iekļūt Baltijas valstu vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, savukārt Klaipēdas osta, lai arī ar augstāku EBITDA, palika ārpus TOP30. Atbilde ir vienkārša - Tallinas osta ir kotēta Nasdaq biržā un iekļuva TOP30, jo investori Tallinas ostu vērtē augstāk nekā pat citas lielākas ostas Eiropā un nozares vidējo rādītāju. Protams, nav vienotas, visaptverošas un absolūti pareizas vērtēšanas metodoloģijas, bet mēs redzam, ka arī citi biržā kotētie uzņēmumi TOP30 (Ignitis, Telia u. c.) tiek vērtēti augstāk nekā vidēji nozarē.

Mūsdienās, kad uzņēmumi arvien vairāk paplašina savu darbību globālajā tirgū, audzējot savu nacionālo vai pat reģionālo klātbūtni, ļoti svarīgs kļūst globālo investoru piesaistes aspekts, kas diez vai ir iespējams bez pastāvīgas un nepretenciozas uzmanības uzņēmuma darbības nefinanšu daļai - pārredzamībai, atklātībai un ilgtspējības principos balstītai pārvaldībai. Biržā kotētiem uzņēmumiem šie principi ir neizbēgama ikdienas sastāvdaļa, taču uzmanība ilgtspējai arvien vairāk tiek pievērsta pat tajos uzņēmumos, kas neplāno kotēties biržas sarakstā.

Ļoti iespējams, ka turpmākajos gados vērtīgāko uzņēmumu sacensībā mēs redzēsim daudz interesantu izmaiņu, kas palīdzēs mums ieraudzīt un salīdzināt vairāk Baltijas uzņēmumus, kuri noteikti varētu pretendēt uz TOP30, ja vien tie izlems atvērt durvis sabiedrībai un ļaus vērtētājiem ieraudzīt pilnu ainu, kurā līdzās finanšu datiem atklāsies arī uzņēmumu pārredzamība, atvērtība un uz ilgtspēju balstīta pārvaldība.