TOP101 paneļdiskusija: Kā izaudzēt vietējos vienradžus?
2022. gada 29. martā Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) sienās notika pirmais klātienes pasākums kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Kopā ar Prudentia un NASDAQ Riga veidoto TOP101.lv sadarbībā ar augstskolu tika organizēta TOP101 paneļdiskusija par ekosistēmas izveidi biznesa attīstībai Latvijā.
Tā vakara panelī bija redzams daudzveidīgs Baltijas uzņēmēju un vadītāju kopums: Andris K. Bērziņš (Change Ventures vadošais partneris), Indars Aščuks (Nasdaq CSD izpilddirektors), Beate Krauze-Čebotare (ģenerāldirektore, valdes locekle Omniva Latvija), Henriks Karmo (valdes loceklis, IPAS INDEXO līdzdibinātājs), Andris Bite (direktors, Karavela līdzīpašnieks), Dāvis Vasiļevskis (Printful starptautiskā biznesa attīstības vadītājs), Indreks Uudeküll (partneris, Prudentia Tallinn valdes loceklis). Visu pasākumu vadīja uzņēmējs Ģirts Rungainis (Prudentia dibinātājs, padomes loceklis).
Pasākuma galvenais mērķis bija atklāt un popularizēt slēptās problēmas veiksmīgu uzņēmējdarbības stāstu veidošanā, kā ari rosināt diskusiju par ekosistēmas izveidi biznesa attīstībai Latvijā.
Jau minējām, ka pasākums tika sadalīts dažādās uzņēmumu attīstības un finansējuma piesaistes posmos: sēklas (seed) stadija - idejas rašanās un attīstības pirmie soļi; finansēšanas (funding) posms - finansējuma piesaiste mērogošanas iespējām; paplašināšanās (expansion) posms – globāla attīstība, paplašināšanās uz jauniem tirgiem. Galvenās atziņas par katru apspriesto posmu ir apkopotas zemāk.
No sēklu stadijas sarunas daļas galveno tēzi minēja Andris Bite, bez viņa citāta tālākos procesus padarot līdzvērtīgus nullei: “kā (Baltijas) sabiedrībai mums ir jāatbrīvojas no bailēm izgāzties”. Pārvarot šīs bailes, pavērsies jauni apvāršņi, un, kā fakts, iemīļotā Andra K. Bērziņa Baltijas “uzņēmējdarbības dvēseles sniega pika” ar laiku kļūs lielāka.
Pārejot pie finansēšanas stadijas, pašreizējā finansēšanas situācija sniedz daudz iespēju finansējuma saņemšanai caur biznesa eņģeļiem, investoriem vai dažāda veida fondiem. Diemžēl Beāte Krauze-Čebotare uzsver Latvijas uzņēmēju problēmu salīdzinājumā ar Igaunijas kolēģiem: “Latvijas startup uzņēmumi mēdz gaidīt ātru izaugsmi vai pie pirmās iespējas saņemt dividendes tā vietā reinvestējot attīstībā. No Igaunijas perspektīvas uzņēmumi ir orientēti uz ilgtermiņa izaugsmi”. Viena no hipotēzēm par to ir biznesa kultūras atšķirības starp divām kaimiņvalstīm.
Nākamajam paplašināšanās posmam – topošo vienradžu pamatideja nāk no Andra K. Bērziņa diskusijas pirmās daļas, ka uzņēmējiem jau no pirmās dienas jādomā par globāla biznesa veidošanu. Dāvis Vasiļevskis, izmantojot Printful gūto pieredzi, jaunajiem biznesiem iesaka galvenokārt orientēties uz lielajiem tirgiem vai vietām, kur bizness var paplašināties un augt.
Neskatoties uz stingro diskusijas sadali, katrā daļā bija kopīgas vairākas idejas. Finansēšanas posma rindkopā esam pieminējuši visu trīs Baltijas valstu kultūras atšķirības. “Kultūras atšķirību” definīcijā šeit tiek iekļauta arī cilvēku izglītošanas kultūra. Indrek Uudeküll izklāsta savu novērojumu, ka igauņi vairāk savas zināšanas iegulda atpakaļ sabiedrībā salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Mūsuprāt, tas ir saistīts ar biznesa vides sistēmu atšķirībām un to, cik “seksīgi” ir nodarboties ar uzņēmējdarbību katrā valstī. Pietrūkstot kādam no šiem faktoriem, izaugsme nebūs vai būs lēna, līdz ar to netiks nodrošinātas vēlamās zināšanu un naudas reinvestīcijas. Šajā gadījumā tā ir vienkārša cēloņsakarība!
“Manuprāt, stimulam uzņēmējdarbības tālākai attīstībai mūsu reģionā jābūt uzņēmēju ambīciju pieaugumam doties uz ārējiem tirgiem un spējai domāt plašāk. Galvenokārt šī izaugsme ir atkarīga no - lielāka valsts atbalsta, izglītības sektora attīstības, īpaši uzņēmējdarbības jomā un tās popularizēšanas, un no pašu izaugsmju turpmākās ietekmes no iepriekšējiem periodiem. To visu apkopojot, ideālā scenārijā pozitīvie rezultāti ir neatgriezeniski!” nobeidz pasākuma līdzorganizators un Prudentia finanšu analītiķis Aleksandrs Sverdlovs.
