“Thermo Fisher Scientific Baltics” ir vērtīgākais uzņēmums Baltijā: COVID-19 apkarošanas produktu ražotājs palielinājis savu vērtību par 1,7 miljardiem eiro. 

“Thermo Fisher Scientific Baltics”, Lietuvas uzņēmums, kas ražo COVID-19 vakcīnu komponentus, jaunākajā Baltijas 30 vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ir ierindojies pirmajā vietā, atpaliekot no pagājušā gada līdera “Vilniaus prekyba”, kas šogad ieņēma otro vietu.

Baltijas valstu 30 vērtīgāko uzņēmumu sarakstu jau otro gadu pēc kārtas sastādīja “Confidentus”, “Prudentia” un “Nasdaq” biroju Viļņā, Rīgā un Tallinā eksperti, kuri veica uzņēmumu finanšu analīzi, kā arī izvērtēja korporatīvās pārvaldības informācijas publiskošanu, kas ietver uzņēmumu tīmekļa vietnēs un gada pārskatos sniegto informāciju par akcionāriem, valdes sastāvu, vienlīdzīgām iespējām, sociālo un vides atbildību u.c. informāciju.

30 vērtīgāko Baltijas valstu uzņēmumu vērtība svārstās no 604 miljoniem eiro līdz vairāk nekā 6 miljardiem eiro, tostarp to astoņu uzņēmumu, kuru galvenā mītne atrodas Lietuvā. 

“Gada laikā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā Lietuvā reģistrēto uzņēmumu skaits ir samazinājies no desmit līdz astoņiem, vairāk ir Igaunijas uzņēmumu, taču Lietuvas uzņēmumi joprojām ir saraksta līderi. Turklāt Lietuvas uzņēmumu vērtība šogad ir visaugstākā - 18,7 miljardi eiro, salīdzinot ar 17 miljardiem eiro pirms gada,” saka Kristupas Kukarskas, “Confidentus” investīciju banku darbības eksperts un partneris, kurš analizējis Lietuvas uzņēmumu vērtību.

“Baltijas 30 vērtīgāko uzņēmumu top 30 demonstrēja ražošanas uzņēmumu, jo īpaši to, kas darbojas globālā mērogā, spēcīgo sniegumu. Piemēram, gan “Thermo Fisher Scientific Baltics”, kas ir liela ASV farmācijas koncerna meitas uzņēmums, gan “Kronospan Group”, kas ir saraksta jaunpienācējs, pagājušajā gadā sasniedza jaunas virsotnes,” norāda Kārlis Krastiņš, “Prudentia” vadošais partneris. Pēc viņa teiktā, Baltijas 30 vērtīgāko uzņēmumu saraksts ir unikāls analītisks rīks, kas sniedz sabiedrībai dziļāku ieskatu uzņēmumu finanšu rādītājos un veicina Baltijas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē.

Iespaidīgu izaugsmi veicina liels pieprasījums pēc pandēmijas apkarošanas produktiem

Šogad Baltijas vērtīgāko uzņēmumu pirmajā trijniekā ir “Thermo Fisher Scientific Baltics”, “Vilniaus prekyba” un “Swedbank Baltics”, un 1. un 2. vietā ir vieni un tie paši uzņēmumi, kas apmainījušies vietām.

“Thermo Fisher Scientific Baltics”, kas pagājušajā gadā ieņēma otro vietu, šogad vērtīgāko uzņēmumu sarakstā pakāpās uz pirmo vietu. Ekspertu analīze liecina, ka uzņēmuma vērtība gada laikā palielinājās par 1,7 miljardiem eiro - no 4,4 miljardiem eiro līdz vairāk nekā 6 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 39 %. 

““Thermo Fisher Scientific Baltics” daudzu gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu izaugsmi daudzos rādītājos, pārdošanas ieņēmumiem pieaugot no 1,2 miljardiem eiro 2020. gadā līdz gandrīz 2 miljardiem eiro 2021. gadā un EBITDA pagājušajā gadā sasniedzot 735 miljonus eiro. Tā kā Viļņā bāzētais uzņēmums ražo komponentus PCR testiem un reaģentus COVID-19 vakcīnām uz mRNS bāzes, uzņēmuma iespaidīgo izaugsmi īpaši veicinājusi ar COVID-19 pandēmiju saistīto produktu ražošana un lielais pieprasījums pēc tiem. 

Lai gan pieauga arī citu ar pandēmiju tieši nesaistītu produktu pārdošanas apjomi, būs interesanti redzēt, kā “Thermo Fisher Scientific Baltics” veiksies 2022. gadā, kad COVID-19 draudi strauji mazinās,” pētījumu rezumē “Confidentus” partneris K. Kukarskas. 

Pati “Thermo Fisher Scientific Baltics” savā 2021. gada finanšu pārskatā ir norādījusi, ka tā prognozē, ka COVID-19 vīrusa testēšanas apjoms un līdz ar to arī pieprasījums pēc uzņēmuma produktiem šajā tirgū 2022. gadā patiešām var mainīties, jo pandēmijas situācija tiek pārvaldīta. Uzņēmums savā gada pārskatā arī norādīja, ka 2022. gadā tā pārdošanas ieņēmumus ietekmēs globālās ģeopolitiskās un makroekonomiskās tendences: Krievijas kara pret Ukrainu rezultātā valstis var koriģēt savus budžetus un plānoto investīciju vietā ekonomikas stimulēšanai novirzīt vairāk līdzekļu aizsardzības nozares stiprināšanai. Tas nozīmētu arī mazāku finansējumu zinātnes nozarei un mazāku uzmanību tehnoloģiskajām inovācijām.

Tikmēr “Vilniaus prekyba”, kas pērn bija Baltijas 30 vērtīgāko uzņēmumu saraksta līderis, šogad no pirmās vietas nokrita uz otro. Eksperti uzskata, ka, atšķirībā no “Thermo Fisher Scientific Baltics”, “Vilniaus prekyba” vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies, pieaugot no 4,7 miljardiem eiro pērn līdz gandrīz 4,8 miljardiem eiro šogad jeb aptuveni par 1 %. 

““Vilniaus prekyba” pārdošanas ieņēmumi pērn pieauga no 5,3 miljardiem eiro līdz aptuveni 5,6 miljardiem eiro, un uzņēmuma EBITDA pagājušajā gadā sasniedza 489 miljonus eiro, tātad “Vilniaus prekyba” pagājušais gads bija labs, taču ne tik veiksmīgs kā “Thermo Fisher Scientific Baltics”, kas piedzīvoja ļoti strauju izaugsmi,” rezumēja investīciju banku eksperts K. Kukarskas.

Vērtīgākie uzņēmumi: gandrīz visu banku vērtība samazinās, sarakstā iekļuvis specializēts portāla pārvaldnieks

Saraksta trešajā vietā esošās “Swedbank Baltics” vērtība samazinājās no 3,9 miljardiem eiro līdz gandrīz 3 miljardiem eiro.2 miljardus eiro, tāpat kā pērn, savukārt citu banku - “SEB Bank Group” (6. vieta) un “Luminor Bank” (12. vieta) - vērtība pērn arī samazinājās, savukārt Igaunijas biržā kotētās “LHV Group”, vienīgajai no top 30 sarakstā iekļautajām bankām, tās vērtība starp sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem pieauga visvairāk - par 66% jeb no 707 miljoniem eiro līdz gandrīz 1,2 miljardiem eiro, pakāpjoties uz 15. vietu.

Kā norāda Kukarskas, šogad Baltijas vērtīgāko uzņēmumu top 30 sarakstā netrūka arī citu jaunumu - piemēram, Latvijas vērtīgākais uzņēmums “Latvenergo” palielināja savu vērtību no 2,1 miljarda eiro līdz 2,5 miljardiem eiro (19%), pakāpjoties no 7. vietas uz 4. vietu. ““Latvenergo” izdevās apsteigt arī Lietuvas “Ignitis Group”, kas palika tajā pašā 5. vietā, saglabājot gandrīz identisku vērtību (2,2 miljardi eiro).

Šogad vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ir arī jaunpienācēji, piemēram, “Kronospan Group”, koka paneļu ražotājs, kura vērtība ir 851 miljons eiro un kurš ieņem 22. vietu. “Kronospan Trading”, Lietuvas UAB “Kronospan” meitasuzņēmums Lietuvā, apgrozījums pagājušajā gadā bija 35,2 miljoni eiro. 

Nedaudz zemāk sarakstā, 24. vietā, ir citi jaunpienācēji - Londonas biržā kotētā “Baltic Classifieds Group” (819 miljoni EUR), kas pārvalda duci specializētu portālu, tostarp Lietuvā labi zināmos Skelbiu.lt, Aruodas.lt, Autoplius.lt un citus.

Tikmēr “VG Holding”, “Vičiūnu Group” pārvaldnieks, kas pērn ieņēma 26. vietu, kā arī “Teva Baltics” un “Circle K Group” izkrita no 30 Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topa.

“Lai gan daži uzņēmumi pēdējos gados ir sasnieguši teicamus finanšu rezultātus, satricinājums tirgos Krievijas kara pret Ukrainu dēļ ir izraisījis daudzu uzņēmumu salīdzināmo reizinātāju kritumu, kā rezultātā daudzu uzņēmumu vērtība šā gada pirmajā pusgadā ir samazinājusies,” norāda K. Kukarskas, “Confidentus” partneris, viens no pētījuma sastādītājiem. 

“Mēs apsveicam biržā kotētos uzņēmumus, kas iekļuvuši Baltijas valstu 30 vērtīgāko uzņēmumu topā, un esam gandarīti, ka šajā reitingā iekļuvuši astoņi “Nasdaq” Baltijas tirgū kotētie uzņēmumi, tostarp trīs Lietuvas uzņēmumi,” sacīja “Nasdaq” Viļņas Fondu biržas prezidents Sauļus Malinauskas. 

“Baltijas vērtīgāko uzņēmumu reitings liecina, ka Latvijas valsts enerģētikas uzņēmums Latvenergo un Lietuvas enerģētikas uzņēmums “Ignitis Grupė” ir labākie rādītāji no visiem Baltijas valstu biržās kotētajiem uzņēmumiem šogad.  Priecē arī tas, ka reitingā ir Igaunijas enerģētikas uzņēmums “Enefit Green” un “Nasdaq” Baltijas tirgus dalībnieki “Swedbank Baltics”, “SEB Bank Group”, “Luminor Bank, AS” un “LHV Group”,” norāda “Nasdaq” Viļņas Fondu biržas prezidents S. Malinauskas.  - “Mēs ceram, ka biržā kotēto uzņēmumu pārredzamības, labas korporatīvās pārvaldības un attiecību ar investoriem piemēri mudinās vēl vairāk uzņēmumu tiekties pēc augstākiem standartiem un ka Baltijas tirgū kotēto uzņēmumu skaits nākotnē palielināsies.”

Baltijas uzņēmumu vērtības analīzē tika analizēti dati par aptuveni tūkstoš Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem. Uzņēmuma vērtība (finanšu pakalpojumu uzņēmumu gadījumā - pašu kapitāla vērtība) tika noteikta, piemērojot salīdzināmo reizinātāju metodi un novērtējot uzņēmumu labu pārvaldību, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju. Kotēto uzņēmumu vērtības tika aprēķinātas, pamatojoties uz biržas cenu.

Pētījumā tika ņemti vērā tikai Baltijas valstīs reģistrēto uzņēmumu publiski pieejamie dati, tāpēc tajā netika iekļauti daži tehnoloģiju jaunuzņēmumi un vienradži, kas nekonsolidē finanšu rezultātus Baltijas valstīs. Ja uzņēmums darbojas vairākās Baltijas valstīs, tā vērtība tika novērtēta konsolidēti.