/Andrejs Golubčikovs, AS IBS Prudentia asociētais direktors/

2014. gada TOP 101 var uzskatīt par jaunas vēsmas nesošu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pēc samērā inertā 2012. un 2013. gada kopējā 101 dalībnieka vērtība uzrādījusi ievērojamu izrāvienu – aptuveni 16% salīdzinājumā ar 2013. gada topu.

Uz šī fona nepārsteidz ieejas sliekšņa pieaugums – lai arī ne tik straujš, kā gadu iepriekš (pieaugot par aptuveni 14% – no 33 līdz 38 miljoniem eiro). Otrkārt, jau kopš topa pirmsākumiem šī reitinga ierastajā metodoloģijas pilnveidošanā ieviesta virkne papildinājumu – viens no galvenajiem jauninājumiem ir vēsturisko finanšu rezultātu izmantošana par pēdējiem trim noslēgtajiem gadiem (agrāk novērtējums tika veikts, izmantojot tikai viena pēdējā finanšu gada datus). Atsevišķiem topa dalībniekiem šīs izmaiņas šogad var atstāt vērā ņemamu vienreizēju efektu, taču šo uzlabojumu galamērķis ir saprāta robežās izlīdzināt novērtējumu svārstības, kas radušās izmaiņu dēļ atsevišķu vēsturisku finanšu gadu rezultātos – tiks sasniegt jau tuvākā viena divu gadu laikā.

Pozitīvu dinamiku uzrādījuši gan topa flagmaņi, gan uzņēmumi ārpus TOP 10 vai pat TOP 50. Vadošais desmitnieks mazliet ir atguvis savu svaru (42% no 2014. gada TOP 101 kopējās vērtības masas), tomēr joprojām saglabājas pēdējo četru piecu gadu tendence, ka salīdzinoši mazāko uzņēmumu (it īpaši – otrā piecdesmitnieka pārstāvju) loma reitingā stabili pieaug. Diez vai daudzi apšaubīja līderpozīcijas, ko joprojām ieņem VAS Latvenergo. Taču zīmīgi ir tas, ka līdera atrāvums no tuvākajiem sekotājiem pakāpeniski, bet pārliecinoši samazinās – gadu iepriekš tuvāko četru sāncenšu vidējā vērtība no līdera atpalika par 52%, bet šogad starpība samazinājusies līdz 45%.

Raksturīga TOP 101 iezīme ir stabils rotācijas līmenis katru gadu: TOP 10 – viens jaunpienācējs, TOP 20 – trīs, visā topā – 24. Šogad līderu divdesmitnieka rindas ir papildinājuši divi kokrūpniecības flagmaņi – SIA Kronospan Riga un AS Latvijas Finieris –, kā arī norvēģu finanšu koncerna DNB Latvijas meitasuzņēmums AS DNB. TOP 101 vadošo plejādi bieži asociē ar ievērojamu nosvēršanos uz valsts sektora pusi. Tiesa, Latvijas valsts kontrolēto uzņēmumu īpatsvars TOP 20 vērtības ziņā nav mainījies kopš 2013. gada (mazliet virs vienas trešdaļas).

Augstākās vietas, ko jaunpienācējiem šogad izdevies iegūt TOP 101, ir 21. (AS Agrolats Holding) un 23. (SIA Tele2 Holdings). Abus uzņēmumus gan par jaunpienācējiem var nosaukt tikai tehniski – abi agrāk tika pārstāvēti TOP 101 (piemēram, caur atsevišķām meitassabiedrībām), tomēr šogad tiem ir pieejami pilni konsolidētie pārskati. Lai arī līdzīga situācija ir arī ar dažiem citiem uzņēmumiem no šīs kategorijas un vērā ņemama daļa no jaunpienācējiem jau ir figurējuši TOP 101, reitingā parādījušās vārda tiešā nozīmē jaunas sejas (vismaz pēdējo piecu gadu laikā) – piemēram, SIA LNK, SIA Baltic Agro, SIA Storent, SIA Nordtorf un SIA Pindstrup Latvia.

Arī šogad ir pietiekami daudz uzņēmumu ar novērtējuma pieaugumu – kopā 52 ar vidējo pieaugumu 28%.

Praktiski nav mainījies piecu lielāko sektoru – finanšu pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, transports un loģistika, industriālo preču/materiālu ražošana un patēriņa preču tirdzniecība – īpatsvars topā, t. i., aptuveni 64% no TOP 101 kopējās vērtības. Runājot par atsevišķu ekonomikas sektoru pārstāvību TOP 101, vērts izcelt tendenci, kas iezīmējusies jau iepriekšējos gados, – proti, uz kopējā fona izcēlušies pārstrādes rūpniecības uzņēmumi. Tie  šogad pārstāvēti būtiski kuplāk – 26 uzņēmumi, salīdzinot ar 21 pagājušā gadā, ar kopējā novērtējuma pieaugumu no 1,9 līdz 2,7 miljardiem eiro. Pārsvarā tie ir kokrūpniecības nozares pārstāvji, un lielāka daļa no tiem 2013. gadu noslēguši ar ievērojamiem uzlabojumiem neto apgrozījuma un EBITDA peļņas līmenī.

Vislielākais vērtējumu pieaugums TOP 101 sasniegts trīs sektoros:

• pārstrādes rūpniecībā (industriālo preču un materiālu ražošana): pluss 533 miljoni eiro, un vairāk nekā puse ir četru jaunpienācēju nopelns;
• dabas resursu ieguvē: pluss 433 miljoni eiro, lielākā daļa – galvenā pārstāvja VAS Latvijas Valsts meži ievērojamā vērtējuma pieauguma dēļ;
• finanšu pakalpojumos: pluss 315 miljoni eiro, kas pilnā apjomā skaidrojams ar šī sektora paliekošo pārstāvju novērtējumu pieaugumu (gan pašu kapitāla bilances vērtības,  gan arī biržas reizinātāju pozitīvas dinamikas rezultātā).

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas šogad sekmējis vērtējumu dinamiku, ir uzņēmumu finanšu rezultātu uzlabošanās. Piemēram, no visiem šī gada TOP 101 uzņēmumiem (izņemot bankas, kredītiestādes, apdrošināšanas kompānijas, kuri reitingā tiek, izmantojot pašu kapitāla bilances vērtību – kopā 88) 80% 2011.–2013. gadā ir uzrādījuši pieauguma tendenci neto apgrozījuma, bet 70% – EBITDA dinamikā, turklāt lielākā daļa uzņēmumu ir uzrādījuši to abu pēdējo gadu laikā. Jāpiebilst, ka, par spīti šīm pozitīvajām izmaiņām, finanšu rezultātu dinamika minētajiem uzņēmumiem rimst – vidējais EBITDA (svarīgākais finanšu rādītājs TOP 101 vērtējumā) pieaugums 2012.–2013. gadā bija 22%, bet 2013. gadā – tikai 11%.

Tomēr, ņemot vērā, ka TOP 101 vērtējumus ietekmē ne tikai uzņēmumu darbības rezultāti, bet arī ārējie faktori, kas ir atspoguļoti publiskajā tirgus konjunktūrā, atsevišķās nozarēs pēdējam faktoram bijusi būtiska loma. Šajā sakarā kā vienu no spilgtākajiem piemēriem var atkal minēt mežsaimniecības un kokapstrādes nozari. Proti, Eiropas biržās kotēto kokapstrādes uzņēmumu kapitalizācija pēdējā gadā ir pieaugusi vidēji vairāk nekā par 60%, neraugoties uz pieticīgo finanšu rādītāju dinamiku (neto apgrozījuma kāpums par 5–10%, EBITDA pieaugums – tuvu nullei). Rezultātā novērtējuma reizinātāji šim publiskā tirgus segmentam auguši par 40–50%.

Šogad TOP 101 kopējā novērtējuma dinamika ievērojami apsteidz Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu – salīdzinoši optimistiska aina, ņemot vērā šī gada notikumus ģeopolitiskajā arēnā, jau notikušo un vēl gaidāmo negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Ja publiskā tirgus apstākļi nākamgad nebūs tikpat saudzīgi pret novērtējumu līmeņiem kā šogad, korekcija var būt neizbēgama.