Jau vienpadsmito gadu tiek publicēts Latvijas 101 vērtīgākā uzņēmuma tops. Arī šogad izanalizēti apmēram 500 uzņēmumu gada pārskati, kopā TOP101 pastāvēšanas vēsturē sasniedzot jau vairāk nekā 5000 gada pārskatu. Neraugoties uz stabilo Latvijas IKP kāpumu 2015. gadā, kas grafikā atspoguļots saistībā ar 2016. gada TOP101, šogad salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pirmo reizi kopš 2010. gada piedzīvots kopējais TOP101 pārstāvēto uzņēmumu vērtības kritums. Tas saistīts gan ar banku, gan citu mazāko TOP101 pārstāvēto uzņēmumu vērtības kritumu. Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski samazinājies TOP101 ieejas slieksnis, kas no 44,1 miljona eiro iepriekšējā gadā nokrities par 5,4% uz 41,7 miljoniem eiro.

TOP101 atspoguļo ne tikai Latvijas uzņēmumu finanšu rādītāju izmaiņas, bet arī noskaņojumu Eiropas finanšu tirgos. Jācer, ka nākotnē situācija Eiropā negatīvi neietekmēs situāciju Latvijā. Skatoties vēsturiskās tendences, ir redzams, ka pāris gadus pēc kopējā TOP101 vērtības samazinājuma tālajā 2007. gadā bija novērojams Latvijas IKP samazinājums. Jācer, ka tā nav likumsakarība un tuvāko dažu gaidu laikā Latvijā nebūs vērojams IKP kritums vai stagnācija.

Būtisks kopējais TOP101 vērtības kritums ir saistīts ar TOP101 pārstāvēto Latvijas banku vērtības kritumu. Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu TOP101 pārstāvēto banku vērtības kritums ir aptuveni 20% jeb vairāk nekā 500 miljoni eiro. Būtiskais vērtības kritums ir saistīts gan ar katras bankas individuāli vidējo vērtības kritumu, gan ar TOP101 pārstāvēto banku skaita samazinājumu – gadu iepriekš TOP101 bija iekļautas 10 bankas, šogad tikai astoņas. Jāuzsver, ka banku vērtības kritums ir saistīts ar situāciju Eiropas finanšu tirgos, jo visu astoņu TOP101 banku pašu kapitāls salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā gandrīz nemainīgi saglabājies TOP101 uzņēmumu īpatsvars sadalījumā pa vietām, kur TOP101 desmit vērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība ir samazinājusies nedaudz – attiecīgi no 40,1% gadu iepriekš uz 39,5% šogad no visu TOP101 pārstāvēto uzņēmumu vērtības. Tieši tāpat samazinājies 51.–101. vietas īpatsvars no 18,5% uz 17,6%, bet ir pieaudzis 11.–20. vietas un 21.–50. īpatsvars.

Šīs segmentācijas izmaiņas labi vērojamas ar vidējās vērtības izmaiņām katrā no segmentiem, kur 11.–20. vietas vērtība vidēji pieaugusi par aptuveni 6,5 miljoniem eiro un 21.–50. vietas vidējā vērtība pieaugusi par 2,4 miljoniem eiro. Attiecīgi desmit vērtīgāko uzņēmumu vērtība samazinājusies par 16,3 miljoniem eiro, bet 50 mazāko TOP101 pārstāvēto uzņēmumu vidējā vērtība samazinājusies par 3,5 miljoniem eiro.

Līdz ar zīmīgo banku vērtības kritumu šogad par 19% samazinājusies visas finanšu pakalpojumu nozares vērtība. Kā rezultātā, neskatoties uz 13% vērtības samazinājumu, transporta, tranzīta un loģistikas nozare ir strauji pietuvojusies finanšu pakalpojumu nozarei un tās šķir tikai 110 miljonu vērtība. Ļoti iespējams, ka nākamā gada TOP101 pirmo vietu pēc nozaru segmentācijas ieņems transporta, tranzīta un loģistikas nozare.

Saistībā ar iespējamo nākamā gada lielāko TOP101 pārstāvēto nozari nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājums, jo, piemēram, 2007. gada TOP101 otrā lielākā nozare bija IT un telekomunikāciju nozare. Tirgus pārmaiņu rezultātā telekomunikāciju nozarē ir noticis nozīmīgs uzņēmumu vērtības kritums, un šogad tā ir tikai piektajā vietā. Būtiskākās negatīvās izmaiņas IT un telekomunikāciju nozarē ir bijušas tieši saistītas ar telekomunikācijas uzņēmumiem, kur gadu laikā pieaugusi konkurence un būtiski samazinājusies uzņēmumu kopējā vērtība. Salīdzinot telekomunikāciju uzņēmumu segmentācijas karti 2007. gadā un šogad, redzams, ka visu trīs 2007. gada TOP101 pārstāvēto telekomunikācijas uzņēmumu kopējā vērtība nokritusies par 46%, respektīvi no 1854 miljoniem eiro 2007. gadā uz aptuveni 1006 miljoniem eiro 2016. gadā. Ņemot vērā, ka nākuši klāt arī jauni uzņēmumi, tad, apskatot telekomunikācijas nozari kopumā, redzams, ka uzņēmumu vērtība TOP101 nokritusies uz 1185 miljoniem eiro, kas ir 36% kritums salīdzinājumā ar 2007. gadu. Būtisks vērtības kritums nozarē nozīmē, ka tās jaunpienācēji ne tikai atņēmuši tirgus daļu, bet radījuši konkurenci, kā rezultātā ir cietusi visa telekomunikāciju nozare. Piemēram, TELE2 šo desmit gadu laikā ir zaudējis 64% vērtības, Latvijas mobilais telefons zaudējis 60% vērtības, vienīgi Lattelecom spējis palielināt vērtību par 5%.

Šogad aprit jau trešais gads, kopš tiek veidots Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10. Baltijas TOP10 ir iekļauti galvenokārt finanšu un enerģētikas nozares pārstāvji. Visu trīs gadu laikā Baltijas TOP10 ir iekļuvuši visi trīs Baltijas enerģētikas smagsvari – Eesti Energia, Latvenergo un Lietuvos Energija. Par spīti ikgadējām uzņēmumu vērtības izmaiņām, enerģētikas nozarē ir vērojama zināma stabilitāte – visus trīs gadus situācija ir nemainīga: Eesti Energia ir bijis vērtīgākais enerģētikas uzņēmums, Latvenergo ieņēmis otro vietu, bet Lietuvos Energija ierindojies pēdējā vietā starp enerģētikas uzņēmumiem. 

Rezumējot 2016. gada TOP101 rezultātus, ir vērojams, ka samazinājusies kopējā uzņēmumu vērtība, kas galvenokārt ir saistīts ar banku vērtības samazinājumu, vērtības samazinājumu citiem uzņēmumiem saistībā ar ģeopolitisko situāciju un noskaņojumu Eiropas finanšu tirgos. Kopumā uzņēmumi Latvijā ir spējuši pielāgoties šī brīža sarežģītajai ģeopolitiskajai situācijai, kas būtiski ietekmējusi daudzu uzņēmumu darbību. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ir redzams, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide spēj pielāgoties, tāpēc ir sagaidāma arī turpmāka uzņēmumu attīstība Latvijā, un līdz ar attīstību – arī dzīves līmeņa uzlabošanās.